Taču – un tieši te slēpjas Deivida O. Rasela neatvairāmā kinematogrāfiskā šarma noslēpums – režisors nekad nav atļāvies morāli pazemot savu filmu varoņus, lai cik ļoti tie viņam arī kristu uz nerviem. Principā tas ir kvalitatīvs kino par dīvainiem cilvēkiem un viņu neiznīdējamo dzīvesdziņu, lai cik nepieņemams un svešs tas šķistu no politkorektumā izdresētā vairākuma puses. Rasels bez klīrības ar slavenu aktieru muti spēj uzdot saviem proletāriskajiem filmu varoņiem savā tiešumā pavisam apstulbinošus jautājumus – vai tev dzīvē vispār kāds mērķis bez ēšanas, gulēšanas, dirš..as un kniebšanās ir? Kāpēc tavi senči ir tik stulbi? (Šie ir Marka Vālberga un Kristjena Beila varoņu citāti no septiņas Oskara nominācijas saņēmušās filmas Cīkstonis/Fighter, 2010). Vai – pie di..sas šito sū.a karu, galvenais ir sazagties un uzvārīties (Džordža Klūnija varoņa teksts filmā Trīs karaļi/Theree Kings, 1999., – tas ir arī visas filmas moto, kurā trīs braši amerikāņu kareivji ar neatļautām metodēm meklē Sadama Huseina Kuveitā salaupīto zeltu, lai realizētu Ļeņina ideju – zodz bagātnieku īpašumu).
Bet spriediet paši – Rasels starptautiski pazīstams kļuva ar pavisam jocīgo projektu Siržu lauzēji/I Heart Huckabees (2004), kurā vesela zvaigžņu komanda, Dastinu Hofmanu, Izabellu Ipēru, Liliju Tomlinu, Džūdu Lovu, Džeisonu Švarcmenu, Naomi Votsu, Marku Vālbergu ieskaitot, provēja tikt galā ar provinces piepilsētas ekoloģijas, zemiskas varas turētāju korupcijas un varoņu savstarpējās seksuālās atkarības problēmām. Daudzfigūru sižets par "parastiem dīvaiņiem neparastās situācijās", kas piestāvētu vismaz tādiem kulta režisoriem kā Vess Andersons (Ceļojums uz Dardžilingu, Mēness lēkta karaļvalsts) vai Džeimss Grejs (Jardi, Mīļākie). Un Rasels ir šādu – detalizēti smalki izstrādātu, šķietami ekscentrisku, vienmēr intelektuāli pamatotu (tas, protams, rada zināmas uztveres grūtības – šīs filmas nedaudz cieš no prāta hermētisma) sižetu meistars. Optimista stāsts ir tam pierādījums.
Skolotājs Pets (Bredlijs Kūpers par lomu jau saņēmis vairākas balvas, ieskaitot nomināciju par labāko tēlojumu prestižajā Independent Spirit Award) pēc astoņiem psihiatriskajā klīnikā pavadītiem mēnešiem atgriežas ģimenē, kurā ar mīlestības lēkmēm pret slimo dēliņu plosās Sigurnijas Vīveres tēlotā valdonīgā māte, kamēr Roberta de Niro tēvs izskatās vairāk norūpējies par likmēm amerikāņu futbolā nekā par dēla garīgo līdzsvaru. Tikmēr "optimists" Pets, kura nervu sabrukuma iemesls bija sievas krāpšana, sapazīstas ar jaunu atraitni (talantīgā jaunzvaigzne Dženifera Lorensa no oskarotās drāmas Ziemas kauls un, saprotams, Bada spēlēm), kas apgalvo – labākās zāles nervu nomierināšanai ir ātrs sekss vai vismaz nodarbības deju pulciņā. Ar ko arī sāk nodarboties abi dzīves lūzeri. Tas, ar kādu fantāziju un nianšu spēli Deivids O. Rasels izkārto abu, sacīsim tā saudzīgi, garīgi nelīdzsvaroto personāžu randiņus, ir apbrīnojami. Beidzot uz ekrāniem nonācis attiecību stāsts, kam gan notici, gan atrodi to reto kino sastopamo parādību – jūtu ķīmiju.
Kam domāta? Skumju mīlas stāstu cienītājiem, kad pieaudzis cilvēks var atļauties pasmaidīt par to, par ko tiešām ir vērts smaidīt. Lielisks terapeitisks līdzeklis psiholoģisko krīžu gadījumos.
Optimista stāsts/Silver Linings Playbook ****
ASV. 2012. 122 min.
Režisors Deivids O. Rasels. Lomās B. Kūpers, Dž. Lorensa, R. de Niro, S. Vīvere