Par godu Džemmas Skulmes 90 gadu jubilejai tikko ir iznākusi Laimas Slavas sastādīta mākslinieces monogrāfija. Sociālajos tīklos esmu manījis vismaz piecas intervijas ar gleznotāju. Džemmas Skulmes portrets redzams portālos un žurnālos. Māksliniece ir n-tās reizes filmēta, fotografēta, izjautāta un aprakstīta. Džemmai Skulmei veltītā izstāžu cikla pasākumi jaunizveidotajā fonda Mākslai vajag telpu Vasaras mājā Kalnciema ielā vasarā aizpildīja katras nedēļas ceturtdienu ar cik necik saviesīgu entuziastu pulcēšanos uz terases, lai pabaudītu vīnu, cits cita klātbūtni un pēc brīža pievērstos mākslai. Vasaras mājā tika rīkoti autorvakari, kuros projektā iesaistītie mākslinieki izteicās par Džemmu Skulmi, saviem darbiem un laikmetīgo mākslu.
Izstādes, kas katra ritēja aptuveni divas nedēļas, apkopoja Latvijas jauno mākslinieku darbus, kurus gan liela daļa cilvēku novērtēja vien atklāšanas burzmā. Tiem, kuri atnāca, piemēram, nākamajā pēcpusdienā, bija iespēja vienatnē sastapties ar Kristas Dzudzilo video, Indriķa Ģelža ģipša veidojumiem, Raita Hroloviča koka konstrukcijām utt.
Ja paturam prātā cikla vienojošo koncepciju, var mēģināt vilkt paralēles starp jauno mākslinieku darbiem un Džemmas Skulmes daiļradi. Tāpēc būtu jāuztver Kristiana Brektes dēmoniskie pašportreti par sava veida veltījumu iemīļotajai māksliniecei. Jāteic, ka Kristiana Brektes izstāde gan attēloja viņa paša jau labi pazīstamo aizraušanos ar visu, kas asiņains un grotesks, gan asprātīgi stilizēja un atsaucās uz tēliem, kurus Džemma Skulme izmantojusi savās gleznās, – melnas, lakotas tautumeitas stāv uz podestiem, sastingušas dejā.
Vistuvāk tiešai atsaucei uz klasiķes glezniecību bija nonākusi Paula Zariņa ar abstraktu sienas gleznojumu, kas aizņēma nelielā konteinera sienu. Formālās līdzības abu mākslinieču gleznošanas manierē radīja iespaidu, ka Paula Zariņa izturējusies ar pietāti pret Džemmas Skulmes glezniecību.
Taču pietāte nešķiet tik būtiska, jo no visām izstādēm, kas bija skatāmas Vasaras mājā, atmiņā visspilgtāk palikušas divas – Arņa Balčus un Darjas Meļņikovas projekti, kuri veikli apspēlēja telpas nelielo platību un nostabilizējās kā patstāvīgi un tikpat labi koncepcijai nepiesaistīti darbi. Arnis Balčus reflektēja par pagātni un apskatei izlika padomju laikā uzņemtās fotogrāfijas ar Džemmu Skulmi, piemēram, partijas sēdēs un pie Ļeņina pieminekļa. Apkārt fotogrāfijām tika izkārtotas vecas mēbeles, sienu dekorēja pašas Džemmas Skulmes mākslas darbs. Fotogrāfijas, noputējis rakstāmgalds, sarkanos toņos gleznota tautumeita, paklājs uz grīdas un dīvāns otrā telpas malā izveidoja komentējošu darbu, kas skāra ne tikai Džemmas Skulmes pagātni, bet komentēja arī to pagātni, kuras driskas izbalējušas no kolektīvās atmiņas un atzītas par mazsvarīgām.
Šķiet, arī Darja Meļņikova, kuras izstāde noslēdza pasākumu ciklu, telpu bija izveidojusi, vairāk domājot nevis par Džemmas Skulmes daiļradi, bet turpinot attīstīt savu iepriekš iesākto sēriju, kuras pirmā epizode bija vērojama personālizstādē Brewing Harmony Ūmeo Zviedrijā. Darjas Meļņikovas izstādē Room 2. Fool’s Gold Vasaras mājā formas un priekšmeti, kas neaizskartā vidē cits ar citu disonētu, savienojās rūpīgi pārdomātā konstrukcijā un radīja iluzoru telpas sajūtu. Darjas Meļņikovas instalācija iekļāva ikdienišķas, nebūtiskas lietas un iesaistīja tās harmoniskā saspēlē, kas izskatījās nenoliedzami moderni. Varēja nedomāt par tā saistību ar Džemmu Skulmi un novērtēt to kā īpašu retumu, par kuru ir grūti izteikties, jo darbs bija abpusēji atturīgs un sarežģīts. Tāpat arī Indriķa Ģelža un Kristas Dzudzilo darbi parādīja, cik daudzveidīga ir Latvijas laikmetīgā māksla.
Pamazām sāk aizmirsties, ka tas viss ir kaut kādā veidā saistīts ar Džemmu Skulmi. Šīs iniciatīvas veiksme ir tā, ka darbi neviļus pārtop no veltījuma par reprezentatīvu projektu, kas gan regulāram mākslas vērotājam, gan Kalnciema ielas tirdziņa apmeklētājam sniedz ieskatu jauno mākslinieku veikumā.
16. oktobrī Dubultu stacijā vienotā grupas izstādē būs aplūkojami visi šajā ciklā eksponētie darbi. Tajā varēs noskatīties arī videoierakstus, kuros mākslinieki runā par savu pieredzi un dalību projektā.