Naksnīgā spelgonī ieraudzīt ziemeļblāzmu, lai pēc tam tulkotu skaņās, komponists Ēriks Ešenvalds brauca uz Trumsi gandrīz pie Norvēģijas polārā loka. Viņa jaunā albuma At the Foot of the Sky atvēršanas koncerta klausītāji to varēja vērot tepat Ķīšezera krastā vienā no šīs vasaras karstākajām dienām. Kompaktdiska izpildītājmākslinieku un izdevēju – Latvijas Valsts akadēmiskā kora Latvija un diriģenta Māra Sirmā – sniegto koncertu Jaunciema ostā papildināja Ērika Ešenvalda komentāri par skaņdarbu tapšanu pasūtītājiem no Eiropas līdz Ziemeļamerikai un mūzikā tverto debess parādību un spīdekļu attēli, to vidū – paša komponista uzņemtie zaļbaltās ziemeļblāzmas foto. Viens no tiem redzams arī uz CD iekšējā vāka. 8. augusta vakars ar kori Latvija un Ešenvalda mūziku bija arī jaunās vasaras koncertzāles Jaunciema osta atklāšanas koncerts.
Balsis laivu angārā
Ārsta Jāņa Zaržecka uzbūvētais laivu angārs, ko vasarā atbrīvo mūzikai, ir sveiciens treknajos gados solītajai, bet tā arī neuzceltajai koncertzālei uz AB dambja Daugavas krastā. Anda Sīļa projekts te radis īstenojumu, tikai samazinātā mērogā un pie citiem ūdeņiem. Iekšdarbi vēl nav pabeigti, taču apmeklētājiem jau atvērts terases restorāns. Vasaras koncertzālē ir ap 500 klausītāju vietu, un tā bija publikas pilna. Pats galvenais – laivu angārā koru balsis skan patiešām labi.
"Akustika kā baznīcā," pēc mēģinājuma priecājās Māris Sirmais, kurš koncertā koru balsīs uzbūra gaismas, krāsas un telpas bezgalības ilūziju. Pasūtītāji dažādās pasaules malās komponistam sūrojušies, ka viņa partitūras ir ciets rieksts. Šīs mūzikas labskanīgais, harmoniskais skaistums izrādās sarežģīta un prasīga konstrukcija. Tāds līdzās jau agrāk dzirdētajiem, iepriekšējos piecos gados radītajiem opusiem (Viltus saules, Vineta (nogrimusī pilsēta), Tāls ceļš, Senekas zodiaks, Zvaigznes) bija arī šāgada jaundarbs Kāvi. Ziemeļblāzmas nozīmes interpretācija latviešu tautasdziesmā, kas uzticēta tenora solo (kāvi ir kritušo karavīru gari, kuri turpina cīņas debesīs), te sastopas ar divu arktikas pētnieku Čārlza Franka Holla (1821–1871) un Fritjofa Nansena (1861– 1930) ierakstiem ekspedīciju kuģa žurnālos, kuros ziemeļblāzma salīdzināta te ar pasaules ugunsgrēku, te debesu arfu. Kompozīcijā organiski mijas latviešu un angļu valoda, tautasdziesmu semantika, fakturāli un tembrāli izsmalcinātās kora vokalīzes, no stikla glāzēm izvilinātās "debesu harmonijas" un pēkšņā dramatiskā kulminācija – īsts atklāsmes sprādziens.
Atbilstīgi latviešu klasiskajai mūzikas skolai Ešenvalds ir dabas un noskaņu gleznotājs, romantiķis, turklāt viņa mūzikas valoda arvien ir sajūtamā tiešsaistē ar tradīciju, ar pamatvērtībām. Jau izkristalizējušies īpaši iemīļoti paņēmieni – no stikla glāžu un zvanu paradīzes skaņām līdz kora superdaudzbalsībai, no svilpošanas un telpā attālinātiem solo līdz opusu kontrastu dramaturģijai. Taču komponists ir arī aizrautīgs pētnieks, kuram svarīgi aplūkot tēmu dažādos skatpunktos: gan paša acīm, gan iedziļinoties literatūrā un dzejā, dažādu tautu folklorā, vēsturiskajās hronikās un zinātniskajā skaidrojumā. Tieši tāpēc viņa mūzika nekļūst ne banāli sentimentāla, ne šabloniska. Koris Latvija, kura mākslinieki ne tikai izcili dzied, bet arī spēlē dažādus skaņurīkus, ir īstais šīs skaņu pasaules interprets.
Eiropas korskaņas medības
Portugāles kori skan pavisam citādi nekā Latvijā – Tenso Eiropas kamerkora dibināšanas preses konferencē uzsvēra tā diriģents Kaspars Putniņš. Jaunajā korī sapulcēta 24 jauno profesionālo mūziķu izlase no 12 valstīm. Lai gan nolūks ir jauno mūziķu izglītošana, gādājot par paaudžu maiņu Eiropas valstu profesionālajos koros, dabiski rodas jautājums – vai top jauna, universāla Eiropas korskaņa? Pirmajā kopdarba nedēļā Siguldā sagatavotā, izaicinoši grūtā programma, kuru noklausījos Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, vienotu etalonu nepiedāvāja. Tā piedāvāja ambīcijas orientēties mūzikas stilu un vokālā izpildījuma manieru dažādībā – no sulīgi ievibrētas, emocionāli piesātinātas (britu XVII gs. madrigālu meistara Tomasa Tomkinsa garīgajā opusā, arī brīnišķīgi intonētajā Makša Rēgera vēlīnajā romantismā) līdz dzidrajai ziemeļu koru skaņai un skaņas krāsu glezniecībai. Tā, vispirms apliecinoties Arvo Perta Magnificat askētiskajā meditācijā un smalki niansētajā, no gregorisko dziedājumu pasaules izaudzētajā Džonatana Hārvija Plainsongs for Peace and Light, kulminēja Ģērģa Ligeti Lux aeterna kopskaņas starojumā no dievnama altāra telpas.
Visai smagnēji un nespodri, vēl neatrodot īsto ansambļa sajūtu, izskanēja Paula Dambja Jūras dziesmas, toties apbrīnas cienīga bija perfektā latviešu teksta (arī šaurā un platā "e"!) izruna korī, kurā no Latvijas ir tikai viena dziedātāja. Vēl jānoslīpē ansambliskums, lai pilnībā atvērtos Morisa Ravela mūzikas un Stefana Malarmē dzejas Nopūtas pasaule. Kā zivs ūdenī Tenso Eiropas kamerkoris jutās Kristapa Pētersona jaundarba Emotions of the Day struktūrelementu intelektuālajās rotaļās – līdz pat totālajai, fonētiski muzikālajai spoguļinversijai. Atliek tikai gaidīt visa K. Pētersona Seriāla pirmatskaņojumu nākamgad Rīgā – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā ieplānotajās Tenso dienās.