Skaista un izkopta balss, muzikālo nianšu perfekcija un virtuoza vokālā tehnika ir tikai pamats, kuram jēgu un krāsas piešķir cilvēciski patiess, emocionāli piepildīts un godīgs mākslinieciskais sniegums. Tāds, kas briedināts caur dziedātāju personību, dzīves pieredzi, pārdzīvojumiem un pārliecību. Tāds, kas spēj uzrunāt, iedvesmot, satricināt, spēcināt, likt aizsapņoties, sasildīt, iegremdēt melanholijā vai atmodināt priekam. Tā, lai klausītāji notic un līdz sirds dziļumiem rezonē līdzi opervaroņu jūtām un likteņiem. Tieši šādu mūzikas piedzīvojumu publikai Liepājas jaunajā koncertzālē Lielais dzintars 14. novembrī sniedza pasaules operzvaigzne Marina Rebeka opermūzikas vakarā Zvaigznes atgriešanās kopā ar tenoru Rami Lahaju (Kosova), diriģenti Sperancu Skapuči (Itālija) un Lielā dzintara svētku orķestrī sapulcēto Latvijas profesionālo orķestru mūziķu izlasi.
Pēc pārslodzes un stresa izraisītajām nopietnajām veselības problēmām, kuras šajā vasarā māksliniecei lika ieturēt pauzi un atcelt plānotās uzstāšanās, piemēram, Opermūzikas svētkos Siguldā, viņa ir lieliskā vokālajā un mākslinieciskajā formā. Marinas Rebekas sidrabspodrā, kristāltīrā, veiklā un vienlaikus apjomīgā, siltā, tembrāli bagātā balss un mākslinieces dabiskā iejušanās ikvienā skatuves tēlā apbur un saviļņo.
Nav nejaušība, ka pirmo opermūzikas koncertu Liepājas jaunajā koncertzālē sniedza tieši Marina Rebeka. Viņai šī bija personiski nozīmīga uzstāšanās pilsētā, kurā četrās paaudzēs sniedzas viņas dzimtas saknes. Liepājā apgabala tiesas krimināltiesneša Aleksandra Jankoviča ģimenē piedzimis viņas vectēvs Juris Jankovičs, kurš agrā jaunībā tika izsūtīts uz Sibīriju un savas atmiņas pierakstījis divās grāmatās. Savukārt viņa vectēvs bijis Latvijas armijas Kurzemes divīzijas galvenais priesteris un kalpojis Liepājas pareizticīgo baznīcā, kur arī apglabāts.
Normas lomu gaidot
Līdzās arī Liepājā mirdzinātajai zelta lomai – jau 13 iestudējumos un vairāk nekā simt izrādēs visās pasaules malās dziedātajai Džuzepes Verdi operas Traviata titulvaronei Violetai – Marina Rebeka koncertā parādīja sava repertuāra jaunumus, kurus citur vēl nav dziedājusi. Maigās un kaislīgi mīlošās, taču slimības apzīmogotās puķu izšuvējas Mimī loma Džakomo Pučīni Bohēmā līdz ar noskaņās kontrastaino ceļojošās komediantu trupas aktrises Nedas balādi no Rudžēro Leonkavallo operas Pajaci izgaismo dziedātājas ceļu itāļu verisma virzienā.
Marinai Rebekai lieliski padodas šo operu vienkāršo varoņu dabiskums, it īpaši Pučīni mūzikas viļņojums, jūtīgā intonācija. Viņas balss ir ļoti brīva. Tā atveras Mimī uzplaukstošās mīlestības kaislē un līdz ar baisu nojausmu pārņemto Nedu atsaucas putnu vīterošanai. (Ar Nedas āriju dziedātāja savulaik kaldinājusi starptautisko konkursu uzvaras.) Plašajā Bohēmas mīlnieku pirmās tikšanās skatā bijām liecinieki vokāli un skatuviski saderīgam izpildītāju duetam – Rame Lahajs ir aizrautīgs, temperamentīgs Rūdolfs ar skanīgu balsi, kurš spēj acumirklī iedegties kā sērkociņš.
Marinas Rebekas repertuārā Mimī būs divdesmitā loma, Bohēma ir viņas pirmā Pučīni opera. Vispirms viņa tajā apguva dzīvespriecīgās subretes Mizetes lomu, ko pagājušajā sezonā Ņujorkas Metropolitēna operā dziedāja izrāžu sērijā, kurā vienlaikus piedalījās divas operzvaigznes no Latvijas – galveno varoni atveidoja Kristīne Opolais. Marinas Rebekas debija Mimī lomā notiks 2016. gada 3. janvārī Manheimā. Pēc tam viņu dzirdēsim arī Rīgā Latvijas Nacionālās operas 30. aprīļa Bohēmas izrādē, kuru diriģēs Tadeušs Voicehovskis.
Itālijā skolotā Marinas Rebekas balss (t. s. pilnais lirico pieno soprāns) filigrāni tiek galā ar opera seria sarežģītajām, virtuozajām, koloratūrām bagātajām vokālajām partijām un krasām emocionālā patosa maiņām, tāpēc tai kā radītas ir Doniceti, Rosīni, Hendeļa un Mocarta operu partijas. Šajā kontekstā iederas arī Normas loma (Vinčenco Bellīni operā), kurā debija plānota 2016. gada februāra sākumā Triestē Verdi teātrī. Pēc tam Marinas Rebekas Normu gaida Ņujorkā – Metropolitēna operas 2017.–2018. gada sezonas atklāšanas iestudējumā ar Džeimsu Levainu pie diriģenta pults pārmaiņus ar Annu Ņetrebko, kura dziedās pirmajā izrāžu sērijā.
Heroiska ritmu enerģija
Sperancas Skapuči diriģētais Normas uvertīras atskaņojums teju solīja pirmo ieskatu jaunās lomas interpretācijā, ko tomēr koncertā nesagaidījām. Toties negaidītu pārsteigumu dziedātāja sagādāja, kad, franciski šarmantā vieglumā un apburoši naivā jaunības jūsmā izcēlusi arī agrāk koncertos izpildīto Margarētas Rotaslietu āriju (no Šarla Guno Fausta 2. cēliena), nodziedāja Džakomo Pučīni Manonas Lesko titulvarones 1. cēliena āriju. Pārliecinoši, lai arī šī loma pilnā apjomā būtu balsij par dramatisku.
Jaunais un izskatīgais tenors, divu Itālijas starptautisko konkursu laureāts Rame Lahajs, kurš Latvijā pērnruden iepazīts hercoga lomā Verdi Rigoleto jauniestudējumā LNO, ātri iekaroja Lielā dzintara publikas simpātijas ne tikai skatos ar Marinu Rebeku, bet arī Žila Masnē Vertera un Gaetāno Doniceti Edgardo (Lučija di Lammermūra) ārijās. Tiesa gan – vietumis ar skatuvisko artistiskumu un aizrautību kompensējot vokālo nianšu pieticību un pat intonācijas kļūmes, kad gadījās palielu Edgardo ārijas fragmentu nodziedāt pustoni augstāk par notīs rakstīto.
Šādos gadījumos glābj pieredzējuši koncertmeistari – pianisti, kuri spēj transponēt pavadījumu vajadzīgajā tonalitātē, bet no orķestra to nevar prasīt. Visu cieņu Sperancai Skapuči, kura neapjuka un turpināja diriģēt, it kā nekas nebūtu noticis. Viņa ir gan temperamentīga, gan akurāta un lieliski jūt dziedātājus vissmalkākajās mūzikas niansēs. Viešņai bija arī izdevies īsā laikā saliedēt ansambli orķestrī, kura dalībnieki ikdienā spēlē dažādos Latvijas orķestros. Īpaši labi tas izdevās mūzikā, kuras spēks ir heroiskā ritmu enerģijā un kura diriģentei ir asinīs. Konkrēti – Verdi Nabuko uvertīras atskaņojumā.