Apvienības SIXTH dalībnieki vien nesen absolvējuši Latvijas Kultūras akadēmiju, tāpēc kopā ar kustību režisori Elīnu Gediņu iestudējumā domā par neatbildētajiem un neatbildamajiem jautājumiem, šaubām, kas rodas, izaugot no drošā, kļūdas piedodošā studenta statusa, kā arī par bailēm, kas pārņem, nonākot vidē, kurā katra mākslinieka panākumi ir paša rokās.
Režisore apzinās, ka jauno dejotāju apjukums ir dabisks un pat vajadzīgs, ka tā ir tikpat normāla reakcija uz pārmaiņām, kā elpas aizraušanās, ielecot aukstā ūdenī. Ir normāli samulst jaunu apstākļu priekšā, svarīga ir turpmākā rīcība.
Atceries mani vēsta par ilūziju, kas sola, ka, sasniedzot iztēlotos mērķus, beidzot izdosies dzīvot pilnvērtīgi un jēdzīgi, tomēr izrādās, ka gaidītā sajūta krietni atšķiras no iedomātā. Kā samierināties ar šo pieredzi un saprast, ka ir normāli vilties, šaubīties, uztraukties par citu domām un jautāt sev – vai esmu savā vietā? Šīs raizes piedzīvo ik viens un tās atgriežas arī turpmākās dzīves kritiskajos punktos. Ir svarīgi apzināties, ka viena atbilde nepastāv, jo galu galā dzīvošana ir process.
Veidojot izrādes struktūru, Gediņa dejotājiem piedāvā Josifa Brodska uzurunu Dārmutas absolventiem 1989. gadā. Brodskis savā runā apgalvo, ka lielu daļu no tā, kas absolventus sagaida, izsauks garlaicība, un iesaka no tās nevis izvairīties, bet tieši pretēji - iegrimt tajā, sasniegt apakšu, atvērt kā logu uz laiku, laika bezgalību, tādējādi norādot uz cilvēka nenozīmīgumu tajā.
Kopā ar Elīnu Gediņu pie izrādes strādā apvienības SIXTH dalībnieki Simona Ozola, Ģirts Dubults, Marģers Vanags, Katrīna Stepiņa, Līva Apšeniece, Vladimirs Goršantovs, Roberta Gailīte, Kitija Geidāne, Marija Saveiko un Oskars Moore, kā arī DDT komanda - Elīna Pērkone (kostīmi), Viesturs Balodis (skaņa) un Andris Landaus (gaismas).