"Uzdrīkstēšanās" ir viens no atslēgas vārdiem, jo šīs izrādes būs jauna satura un formas brīvības meklējumi skatuves mākslā. Šī izrāžu sadaļa _Ieraugi pirmais_ tiek pieteikta ar dramaturga Jāņa Baloža debiju režijā – izrādi Ohh. Pirmizrāde – 11. oktobrī.
Ar kādu intonāciju lai lasa šī iestudējuma nosaukumu – ar sajūsmu, nožēlu, nopūtu? Pats dramaturgs un režisors Jānis Balodis vairāk sliecas šajā izsaucienā ietvert izbrīnu. "Sākumā bija darbošanās ar formu un dažādiem paņēmieniem, lai izdomātu, kā aktieri var veidot izrādi ar skatītājiem," skaidro Jānis Balodis. "Mūsu piecnieks, radošā grupa – es, Ieva Kauliņa, Agris Krapivņickis, Ivars Krasts, Viesturs Balodis –, secinājām, ka šo darbošanos nosaka instrukcijas. Un tā soli pa solim nonācām pie atklāsmes, ka tādas situācijas jau bijušas bērnībā. Tā dažādi atmiņu momenti salikās kopā. Izrādās, ka tie turpina vairāk vai mazāk ietekmēt visu dzīvi. Tapa luga, kurā viss centrējas ap attiecībām – bērni un vecāki vai vecvecāki. Izrāde sastāv no momentiem, situācijām un instrukcijām, darbībai spēles laukumā ir mērķis paspilgtināt un padarīt to visu tuvāku, nododot sajūtu spilgtākā veidā." Mazliet padomājot, režisors piedāvā atcerēties bērnībā taisītos "štābiņus" pagalmā, kokā, šķūnītī, kad prom no pieaugušo acīm kopā ar labākajiem draugiem tika veidota īpaša tikšanās vieta. To aktieri izrādē Ohh piedāvās arī skatītājiem.
Vai šādu ekskursu bērnībā nevarētu saukt par psihoterapijas seansu pašiem un publikai? "Uz to nepretendējam," saka J. Balodis. "Mēs taču esam teātrī, kur ir scenogrāfija visapkārt, un stāstām stāstus. Tā ir gluži kā imersīvā skaņa, kas aptver no visām pusēm, jo skatītājs arī tiek iesaistīts izrādē. Dzīvošana līdzi, atcerēšanās, vai man tā bijis, tas ir teātra princips, kas saglabājas. Personīgie un vienlaikus vispārcilvēciskie mirkļi kairina skatītāju maņas."
J. Balodis šoreiz debitē arī kā režisors, ne tikai lugas autors. "Es nācu ar impulsu, ideju, ko gribētos veidot, un mēs to visi liekam kopā. Esmu priecīgs, ka ir lieliska iespēja strādāt ciešā kontaktā un sadarbībā ar komandu, un grūti novilkt līnijas, ko katrs dara, jo galvenais ir kolektīva spēks, lomu sadalījums nav tik būtisks. Es esmu atbildīgs par šo procesu un pieņemu lēmumus, saku galavārdu," viņš skaidro.