Ir pat jau veikti aprēķini un zīmējumi. Zāles izbūvei būtu nepieciešami apmēram pieci miljoni latu, tāpēc tuvākajā laikā to diez vai izdosies realizēt.
Dailes teātra ēkas renovācijā 2006. gadā, gatavojoties NATO samitam, tika ieguldīti četri miljoni latu. Toreiz renovētas tika galvenokārt publikai pieejamās telpas - vestibili, tualetes, izbūvēts lifts invalīdiem un nomainīts viens no četriem kravas liftiem. Pirmā stāva foajē akmens grīda tika noslīpēta, otrā stāva vestibila parketa grīda atguva savu sākotnējo divkrāsu rakstu. Tika nomainītas dienas gaismas spuldzes. Visas teātra telpas ieguva vienādas žalūzijas. Izremontētas tika teātra darbnīcas, frizētava, aktieru ģērbtuves un administratīvo darbinieku darba telpas. Apmēram viens miljons latu tika izlietots, lai nomainītu ūdensapgādes un kanalizācijas stāvvadus, apkures un vēdināšanas sistēmu. Pret stikla paketēm, kas palīdz saglabāt siltumu, nomainīti visi Dailes teātra logi. Rīgas siltums pat ir sūtījis pārbaudīt, kāpēc teātrim ir tik mazi rēķini par apkuri, vai tas gadījumā nekrāpjas.
Vienīgā "aukstuma zona" Dailes teātrī joprojām ir skatuve. Kad atveras aizkars, no skatuves dveš aukstums. Tas nav normāli - ir padomāts par skatītājiem, bet aktieriem uz skatuves ir jāsalst. Tā ir nopietna problēma. Vajadzētu veikt energoauditu skatuves daļai. "Īstenībā tas ir betona klucis, kuru vajadzētu nosiltināt. Mēs pat atradām Eiropas Savienības projektu ēku siltināšanai, bet izrādījās, ka teātris nevar pretendēt uz šiem līdzekļiem. Ir ES nauda privātmāju siltināšanai, valsts un pašvaldību ēku siltināšanai, bet teātris kā valsts kapitālsabiedrība nevienā nišā neiekļaujas."
Dailes teātra problēma ir arī Lielā zāle. Nav daudz režisoru, kas spēj veidot veiksmīgas izrādes zālei, kurā ir 1000 skatītāju vietu, pie tam krēsli atrodas gandrīz vienā līmenī. "Esam mēģinājuši samazināt Lielās zāles apjomu, izbūvējot starpsienu, bet secinājām, ka tā tiek kropļota skaņa, kura atsitas pret sākotnēji neparedzēto starpsienu. Tad pamēģinājām nosegt lielās zāles pēdējo krēslu rindas, bet arī tas nav risinājums," skaidroja Vītols.
Izrādēs Marija Stjuarte un Romeo un Džuljeta skatuve daļēji ietiecas skatītāju zālē, tādējādi samazinot tās apjomu. Tāda dekorāciju izbūve ir tehniski sarežģītāka, tā samazina skatītāju vietu skaitu apmēram par ceturto daļu, bet šāds skatuves izkārtojums veicina šo klasikas darbu emocionāli tiešāku un intīmāku uztveri.
Dailes teātrim ir liela ēka ar plašiem vestibiliem. Gatavojoties Dailes teātra 90. jubilejai, 2010. gada novembrī teātrī vestibilos tika atklātas divas izstādes: Tuvu. Kostīms Dailes teātrī un Plakāti Dailei.
Tagad teātra foajē ir pārtapis par mākslas telpu Brīvības 75. Šā gada janvārī sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību tika atklāta nopietna konceptuāla laikmetīgās mākslas izstāde Būt vai nē, kuras iedvesmas materiāls ir cits Viljama Šekspīra garadarbs Hamlets. Izstādes kuratore māksliniece Inga Brūvere dalībniekiem noteikusi spēles noteikumus - katrs izvēlas sev interesantu motīvu no leģendārā Hamleta monologa un, konkrētās frāzes rosināts, rada autentisku mākslas darbu. Izstādē piedalās mākslinieki Aigars Bikše un Māris Bērziņš, Ivars Drulle, Imants Gross, Izolde Cēsniece, Kristiāns Brekte, Ieva Maurīte, Inga Brūvere un Leonards Laganovskis.
Izstāde Būt vai nē apskatāma stundu pirms katras Dailes teātra izrādes, kā arī izrāžu laikā. Finansiāli teātrim tā nekādu pienesumu nedod, bet tas ir vēl viens mākslas piedzīvojums skatītājiem.
Remonta laikā, kuram tika iztērēti četri miljoni latu, teātra priekšlaukumā tika nomainīta tikai daļa apdrupušo betona plākšņu. Kultūras ministrija toreiz uzskatīja, ka nomainīt betona plāksnes visā teātra priekšlaukumā būtu "valsts līdzekļu šķērdēšana", jo privātais investors gatavojās skvēra vietā pie Dailes teātra būvēs apakšzemes autostāvvietu.
Jautājums par Šarlotes centra apakšzemes autostāvvietas izbūvi skvēra vietā pie Dailes teātra atkal ir aktivizēts. 80. gados, kad Vītols sāka strādāt Dailes teātrī, laukums teātra priekšā bija sakārtots un labiekārtots - ar reklāmu kubiem, gaismas ķermeņiem. Tagad priekšlaukuma plātņu klājums ir nolietojies, brucis un brucis, kļuvis nelīdzens.
SIA Šarlotes centrs šo ieceri mēģina īstenot jau vairākus gadus, iepriekš bija paredzēts, ka pie Dailes teātra līdz 2012. gadam jāizbūvē pazemes autostāvvieta, bet būvniecības darbi vēl nav sākti.
Zemesgabals 1860 kvadrātmetru platībā iznomāts uz 12 gadiem ar nosacījumu, ka SIA Šarlotes centrs apņemas par saviem līdzekļiem un bez atlīdzības ierīkot un sakārtot virszemes laukumu 3629 kvadrātmetru platībā Brīvības un Šarlotes ielas stūrī.
Teātra darbībai bīstamākais ir pats būvēšanas laiks. Dailes teātra vadībai ir bijušas pārrunas un saņemti solījumi, ka būvdarbi, galvenokārt pāļu dzīšana, notiks vasarā, kad izrādes teātrī nenotiek. "Celtnieki sola nodrošināt, lai būvdarbi netraucētu teātra darbību, gribētos ticēt, ka tā tas arī būs," teica Vītols.