Jau tradicionāli kolēģu balsojumā, izvairoties no dalījuma pirmā un otrā plāna lomās, tika noteikti sezonas labākie aktieri. 2013./ 2014. gada sezonas labākās aktrises titulu ieguva Māra Mennika un Rūta Dišlere, savukārt labāko aktieru balvu saņēma Aigars Apinis un Rihards Jakovels, kurš ieguva arī īpašo Valmieras teātra režisoru balvu par iniciatīvu, spēju iedvesmot un radīt brīnišķīgas lomas. Kā katru gadu, teātris pasniedza arī Mūža balvu, un pirmoreiz to ieguva nevis kāds no mākslinieciskā personāla, bet darbinieks, kas vairāk kā trīsdesmit gadus pavadījis skatītājiem neredzamajā daļā – balvu par ieguldījumu teātrī saņēma ilggadējā teātra vecākā apģērbu modelētāja Zenta Tupčijenko. Savukārt, par Gada tehnisko darbinieku tika atzīts reklāmas un video mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis.
Skatītāju balsojumā sīvā cīņā par Gada izrādi, tikai par dažām balsīm apsteidzot Indras Rogas iestudējumu Doktors Živago, atzīts Reiņa Suhanova poētiskais stāsts par brīvības meklējumiem – izrāde Taureņi ir brīvi. Skatītāju balvu nominācijā Gada aktrise saņēma Māra Mennika, savukārt par Gada aktieri jau otro gadu pēc kārtas skatītāji atzina Mārtiņu Meieru. Visi laureāti no skatītāju balvas atbalstītāja Food Union saņēma īpaši šim notikumam veidotu apzeltītu porcelāna piena kanniņu, ko pasniedza uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke. Šogad skatītāju balsojumā tika reģistrēts līdz šim lielākais balsotāju skaits – vairāk nekā divi tūkstoši.
Gada balvu pasniegšanā savas simpātijas sumināja arī teātra draugi un atbalstītāji, pasniedzot balvas aktieriem, režisoriem un izrādēm, savukārt Valmiermuižas alus un Food Union ar dāvanām iepriecināja visus teātra darbiniekus.
"Šī gada izskaņu mēs svinam kopā ar ļoti īpašu izrādi – veltījumu mums pašiem, un daudz būtiskāk par jebkādām inovācijām šajā romantiskajā vēstījumā mums ir svarīga jaunā režisora Reiņa Suhanova spēja saliedēt ansambli, kurš vienotā spēkā radījis fantastisku stāstu par latviešiem, akcentējot jauna cilvēka pilsonisko nostāju šajā pretrunīgajā laikā," gada noslēgumu teātrī vērtē tā direktore Evita Sniedze. "Šī izrāde ir uzruna mūsu uzticamajiem skatītājiem, kuri vienmēr ir ticējuši, ka uz šiem dēļiem var tapt izrādes, kurās teātris spēj iedvesmot – gan tos, kuriem šajā stāstā ir atdzīvojies teātra gars no 1988. gada Daugavas laikiem, gan tiem, kas pirmoreiz piedzīvo vai piedzīvos to, ko nozīmē sadoties rokās kopīgas vēstures, kopīgas nākotnes un sapņu dēļ."