Iestudējumam izvēlētais nosaukums apzīmē gan tam izvēlēto sarunas formu, gan dod mājienu par latviešu ekstravagantā grafiķa īso, bet intensīvo dzīvi. "Izrāde ir Padega pēcnāves dialogs ar sevi, savu sirdsapziņu," saka režisors Varis Piņķis. Mākslinieka lomas atveidotājs aktieris Mārtiņš Upenieks gan norāda: "Mēs šeit nenodarbojamies ar filozofiju."
Nav "mazais Purvītis"
Varis Piņķis atklāj, ka Ivo Brieža radītais dramaturģiskais materiāls esot ļāvis padomāt par to, "kas paliek pēc mākslinieka, kas no tā visa mūsdienās ir aktuāli un interesanti". Tomēr izrādei esot arī tīri utilitārs raksturs, piepulcējot stāstu par Padegu jau iepriekš tapušajām portretizrādēm par māksliniekiem. Mūzikas un mākslas atbalsta fondā jau pirms iestudējuma Padegs un Padegs tapuši darbi par gleznotājiem Jāni Pauļuku, Elvīru un Rūdolfu Piņņiem. Citos Latvijas teātros pēdējo gadu laikā skatītājiem piedāvātas iespējas iepazīties ar gleznotāja Leo Kokles personību, kā arī ārzemju vizuālās mākslas klasiķiem – Frīdu Kalo un Marku Rotko.
"Noslēpumainais Rīgas džentlmenis ar spāniešu platmali", "eksotiskais mākslinieks" – tā 30. gadu sākumā Kārli Padegu dēvē presē. 1934. gadā viņš absolvē Latvijas Mākslas akadēmiju, kur mācījies pie glezniecības klasiķa Vilhelma Purvīša ainavu darbnīcā. Jau pirms studiju beigšanas publicistikā novērtēts savdabīgais Padega darbu stils: "Ja arī gribētu noliegt visas citas viņa pozitīvās īpašības, tad vienu tomēr nevarēs, un tā ir vissvarīgākā māksliniekam: ka viņš atradis un uzglabājis savu stilu, savu īpatnību, būdams "lielā Purvīša" skolnieks nav kļuvis par "mazu Purvīti"." Aktīvai mākslas dzīvei Padegam bijuši atvēlēti vien septiņi gadi, kuru laikā radīti vairāk nekā 600 darbi – pilni ironijas un sarkasma. Tajos apskatītas dažādas tēmas – kara šausmas, ikdienas dīvainības, cilvēka tieksmju un kaislību pretrunas. "Neprot nevienu svešvalodu, nav bijis ārzemēs, dzīvo divistabu dzīvoklī kopā ar māti, patēvu un vecmāmiņu," mazāk zināmus Padega dzīves faktus izrādē Padegs un Padegs uzskaita aktrises Ingas Tropas atveidotā, "rafinētā" mākslas zinātniece.
"Papētot dziļāk, ir skaidrs, ka viņš kā jau ģēnijs bija ļoti fobiju nomocīts cilvēks. Naivs, traģisks, aizkustinošs, vieds. Šis savienojums veido interesantu kokteili," uzskata Varis Piņķis. "Padega destruktīvā māksla – klajais erotisms, lauzītās, drosmīgās formas –, viņa izaicinošais tēls, manuprāt, ir slēptas alkas pēc tīrības, skaidrības, metafiziskas kārtības."
Dendijs un vienpatis
Jauno aktieri Mārtiņu Upenieku režisors Padega lomai izvēlējies pēc līdzības. "Tā jau ar visiem, kuri ir gari un kārni, var vilkt paralēles," smīnot teic pats aktieris un norāda, ka izrādei nepiemīt pretenzija skatītājiem pilnībā atklāt Kārļa Padega personību un tās pretrunas. Upenieks atklāj, ka viņam, tāpat kā citiem, mākslinieks iesākumā asociējies ar dendija, ballīšu karaļa tēlu. "Viņš nemaz nebija tāds donžuāns, kā varētu likties," piebilst Piņķis. Padegs bijis vienpatis ar daudziem kompleksiem – par nabadzību, veselības problēmām. "Jau septembrī viņam mamma dod vilkt ziemas mēteli, bet viņš nevar dzīvot tādu godīgu dzīvi un to mēteli uzliek uz pleciem, staigā ar atpogātu kreklu," epizodi no mākslinieka dzīves ieskicē Mārtiņš Upenieks. "Padegs nevarēja citiem parādīt, ka ir vājš, slims, nabadzīgs. Viņš ļoti labi apzinājās, ka izstāžu apmeklētājus iespējams piesaistīt ar savu ekstravaganto ārieni. Tas bija veiksmīgi veidots PR." Aktieris lomai gatavojies, lasot mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača rakstītās grāmatas, pētot Padega bildes, gleznas, grafikas un biogrāfiju. Runājot par grafiķim raksturīgo plastiku, kura izrādē tiek nedaudz kariķēta, aktieris min, ka māksliniece, Padega studiju biedrene Margarita Kovaļevska rakstījusi: "Viņš mētājis rokas kā tāds ampelmanis."
Pašironija un ironija, cinisms, neliela smeldze, slēpšanās aiz maskas, ākstīšanās – šīs Padega iezīmes uz skatuves aktierim palīdz atklāt dialogs ar Ingas Tropas spēlēto varoni, kura ne tikai rūpīgi pārzina mākslinieka biogrāfijas faktus, bet arī iemieso sevī sievišķo seksualitāti un mātišķo mīlestību. "Brīžam man liekas, ka viņa ir kā tāds nāves eņģelis," bilst aktrise, kuras tēlotā, melnā tērptā sieviete ar mākslinieku tiekas pie viņa nāves gultas. "Iedomājieties – viņš mirst, saaicina pie sevis draugus, eleganti ģērbies, guļ dīvānā, visi sēž apkārt un iedzer uz viņa veselību," Padega dzīves pēdējos mirkļus apraksta Inga Tropa, kuru fascinē "mākslinieka drosme radīt pašam sevi un savu dzīvi kā mākslas darbu un ar baudu vērot apkārtējo reakciju uz to visu".
Izrāde Padegs un Padegs
Izstāžu zālē Arsenāls 6. un 7. februārī plkst. 19.