"Šogad mēs vēlamies aicināt skatītāju atmest pasīva vērotāja lomu un ļaut sev piedzīvot pasauli caur otra pieredzi – vai tas būtu putns, gliemis, kūdras purvā nogrimis sapnis, sencis, spals vai kaimiņš aiz sienas, kura dzīvē klausāmies kā mūzikā," stāsta Homo Novus kuratore Santa Remere. Homo Novus pievērš uzmanību tēmām ārpus ierastā loka un aicina aizdomāties par to, kā un kāpēc eksistējam šajā pasaulē, kā arī apzināties, ka visi esam savstarpēji saistīti un ka spēles noteikumus iespējams mainīt – ielūdzot vidū tos, kuri bijuši perifērijā.
Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, godinot Bēthovenu kā nedzirdīgo kopienai piederīgu mākslinieku, un izceļot zīmju valodas skaistumu, būs iespējams pieredzēt īru mākslinieču Amandas Kūganas un Liannas Kviglijas un Latvijas Nedzirdīgo savienības kolektīva muzikālo kopdarbu Oda priekam – tās 200. jubilejas gadā. Savukārt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, gleznotāja Andra Eglīša izstādē Izstāde austrāļu mākslinieki Madeleina Flinna, Tims Hamfrijs sadarbībā ar vietējiem mūziķiem aicinās piedzīvot izrādi Plūdi, kinētisku skaņas instalāciju, kurā mūzikas dzīvais izpildījums tiecas radīt atelpu vētrā. Zinību dienā, 1. septembrī, Leļļu teātrī notiks čehu mākslinieku Borsch dārzeņu balets Riekstkodis.
Programmā iekļauts arī vizuāli ekspresīvais Kasteluči jaunās paaudzes deju kolektīva Dewey Dell darbs Svētpavasaris un Es to gribu, es to spēju, un Venēcijas biennāles Sudraba lauvas ieguvējas Deinas Mišelas performatīvā instalācija Maiks, kas pievēršas darbavietu kultūrai un estētikai, darba un privātās dzīves attiecībām. Rīgas cirka Zirgu stallī savukārt varēs ļauties laika izšķērdēšanai Y Events (Čehija, Latvija, Nīderlande) diennakti ilgstošajā Y: lēnās televīzijas kino. Savukārt, lai nosvinētu savu 30 gadu jubileju, Rīgā atgriežas Berlīnes kolektīvs Gob Squad ar izrādi Super Night Shot, kas reiz jau rādīta Rīgā 2006. gada eksperimentālās mākslas festivālā Homo Alibi, saņemot pretrunīgu Latvijas kritiķu reakciju.
Vairākas dienas festivāla centrā būs iespējams piedzīvot Monreālas mākslinieku kolektīva PME-ART (Pretty Much Everything Art) procesā balstīto performanci Piedzīvojumus var atrast it visā…, kura īstenota ar desmit vietējo mākslinieku piedalīšanos. Nedēļas garumā izrādes dalībnieki tiks aicināti apsēsties ap vienu galdu un pašrocīgi pārrakstīt grāmatu – latviešu pirmās filozofes Mildas Palēvičas dienasgrāmatas.
Mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts ietvaros, ar Rīgas pašvaldības atbalstu, sadarbībā ar Rīgas cirku ikviens būs aicināts pieredzēt Katrīnas Neiburgas veidoto 360 grādu scenogrāfiju izrādei Vientulības simfonija S.O.S, kas šogad ieguva Dānijas galveno teātra balvu. Latviešu mākslinieces Katrīnas Neiburgas un dāņu kolektīva MØR collective kopīgi veidotā performatīvā instalācija caur humoru, mūziku un spilgtiem tēliem atspoguļo kopības sajūtu un dīvainās attiecības, kas veidojas starp kaimiņiem.
Festivālā Latviju pārstāvēs arī Beātes Poikānes izrāde Gaisa rezervuārs. Distopiska dzeja, Artūra Čukura Putekļu Rīga, kas sekos vismazāko cieto daļiņu – putekļu – ikdienas trajektorijām pilsētā, atklājot pilsētnieka un gaisa attiecības kā nerimstošu procesu, kurā saplūst cilvēki, lietas, vietas un laiks. Lindas Boļšakovas izrādē Laika gaitā. Purva ķermenis dejo ir sagaidāms kolektīvs izpētes un improvizācijas process, kas pārtaps par atmiņu reivu, rēgu pulcēšanos, vietu jaunām starp-sugu draudzībām un personīgu pieredzi.
Katrīnas Dūkas un Kvīru tango kluba topošajā izrādē Argentīnas tango kalpo kā valoda, kurā paust vēlmi pēc tuvības un saiknes ar otru un uzdot jautājumus par dažnedažādām normām un ekspektācijām. Būs iespējams pieredzēt arī argentīnieša Noela Kano, Jāņa Baloža un viņa meitas Teodēzijas topošo izrādi Kā lietas beidzas, kā arī pievienoties Reiņa Botera Ķengaraga parādē, kas divu stundu garā pastaigā meklēs atbildi uz jautājumu, kas no visa apkārt notiekošā ir iestudēts un kas ne.
Īpaša uzmanība šogad pievērsta arī Rīgas Avotu apkaimei. Festivāla skolas dalībnieki ietvaros, Kanādas/Vācijas mākslinieku kolektīva Mammalian Diving Reflex vadībā meklēs apkaimes stāstus un leģendas, veidojot pamatu jaunai līdzdalības izrādei. Savukārt Kuldīgas iedzīvotājus un viesus pārsteigs režisora Jurģa Spulenieka audiostāstu pastaiga Ačgārnās Kuldīgas stāsti, kurus pastāstījuši paši kuldīdznieki un kurus režisors novērojis līkumojot senajās pilsētas ielās.
Festivāla centrs šogad atradīsies Berga bazārā, bijušajā veikalā Bergs, Marijas ielā 11, kur norisināsies arī daudzi bezmaksas notikumi, piemēram, Festivāla lēnā, zaļā atklāšana, laikmetīgās skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas Spriedzes lauki atvēršana, Pieejamības svētku nakts, darbnīcas un Satori dzejnieku diskotēka. Tāpat vairākas dienas britu mākslinieks Bušs Hārtshorns aicinās dalīties noklusētajos stāstos notikumā Pastāsti tētim. Par festivāla scenogrāfiju rūpējas skatuves mākslinieču kolektīvs Grāfienes, kas visa festivāla garumā iesaistīsies Homo Novus norisē, ik dienu reaģējot uz notikumiem kādā citā pilsētas vietā.
Festivālu producē biedrība Latvijas Jaunā teātra institūts, nevalstiska organizācija, kas strādā ar laikmetīgo teātri un citām skatuves mākslas formām vietējā un starptautiskā līmenī.
Vairāk - homonovus.lv