Nesen uzliesmojušā aktieru pārvilināšanas skandāla perifērijā atrodas Daugavpils teātris, kuram reti izdodas piesaistīt Latvijas Kultūras akadēmijas absolventus (Agnese Laicāne ir patīkams izņēmums), tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi. Apzinoties reālo situāciju, Daugavpils teātris ne jau pirmo reizi aktieru kursu organizē pie sevis, tiesa gan, absolvējot Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas divgadīgo studiju programmu Teātra māksla, jaunieši gan saņem aktiera kvalifikāciju, bet ne augstāko izglītību.
Acīmredzot izvēlētais ceļš ir auglīgs, jo šogad ir izsludināta pieteikšanās jaunā aktieru kursā latviešu valodā. Savukārt šī gada absolventi, kas spēlē krievu valodā, ir sagatavojuši izrādi, kas Daugavpils teātra pašreizējā repertuāra kontekstā pieder pie labākajām tieši rūpīgi sagatavoto aktierdarbu dēļ.
Laikmeta stilistika
Aleksandra Vampilova 1968. gadā sarakstītā luga Vecākais dēls bieži vien tiek izmantota vai nu diplomdarbos, vai repertuāra izrādēs, pārbaudot jauno aktieru varējumu. Vienlaikus luga piedāvā nospēlēt daudzslāņainu, dramatisku tēva lomu kādam no vecākās paaudzes aktieriem. Nemēģinot aptvert visu šīs lugas skatuves gaitu hroniku, atgādināšu tikai, ka 1999. gadā Nacionālajā teātrī tā atnesa veiksmi režisoram Regnāram Vaivaram, kurš izvēlējās absolūti klasisku risinājumu, toties ar lielisku aktieru sastāvu – Andri Keišu, Uldi Dumpi, Uldi Anži un citiem. 2016. gadā Liepājas teātrī Gaļina Poliščuka iestudēja Vecāko dēlu kā postapokaliptisku antiutopiju ar Kasparu Kārkliņu un Leonu Leščinski galvenajās lomās. Izdevās atrast arī informāciju par Latvijas Kultūras akadēmijas studentu diplomdarba izrādi Edmunda Freiberga režijā 2015. gadā.
Daugavpils teātra piedāvātā versija koncentrējas uz tēlu attiecībām, iezīmējot darbības vidi, bet nedemonstrējot attieksmi pret attēloto laikmetu. Tas ir atsevišķas diskusijas jautājums – vai ir labi un pareizi, ja mēs padomju dramaturģiju mūsdienās iestudējam neitrāli, it kā apstākļi, kuros risinās darbība, būtu pilnīgi normāli. Reizēm pastāv risks šādā veidā radīt sajūtu, ka padomju laiks ir bijis harmonisks un cilvēki dzīvojuši kopumā lieliski. Scenogrāfs Egils Viļumovs Daugavpils teātra Eksperimentālo skatuvi, kas ir garena telpa, iekārtojis, centrā liekot sniegbaltas durvis – tās mūs aizved gan Sarafanova un viņa bērnu dzīvoklī, gan pie Makarskas, kurā nelaimīgi iemīlējies Sarafanova dēls Vaseņka.
Vienā telpas malā ir ierīkota padomju bufete, kurā starpbrīdī raksturīgi ietērpta bufetniece bez maksas piedāvā skatītājiem sviestmaizes, tēju un šķīstošo kafiju. Otrā telpas malā ir soliņš, kas noder ārskatiem. Aktieri atrodas spēles laukuma malās arī tad, kad nav iesaistīti darbībā, un pie viena palīdz pārkārtot skatuvi. Laikmeta stilistikai pielāgojas Gata Timofejeva kostīmi. Iespējams, īpaši uzsvērt padomju laika specifiku arī nav izšķiroši svarīgi, ņemot vērā, ka sižets sakņojas padomju realitātē, kad, piemēram, spēlēt kapos skaitās negods. Mūsdienās, kad visu iespējams ieguglēt un piezvanīt jebkuram, izlikties par cita cilvēka dēlu būtu tehniski neiespējami.
Smalki un precīzi
Izrādes režisors ir Edgars Māliņš, dzimis daugavpilietis, kurš ar studentiem strādājis arī kā runas pedagogs, viņam ir Maskavas Dailes teātra studijas izglītība un darba pieredze Krievijā. Tēlu attiecības aktieri ir saslīpējuši tieši viņa vadībā, bet izrādes mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs salicis iestudējuma koptēlu. Aktieru kursa īpatnība ir tā, ka tajā ir arī cilvēki ar ļoti dažādu skatuves pieredzi – te ir gan teātra dejotāju trupas dalībnieki, gan jaunieši, kas spēlējuši Tautas teātrī Iskateļ, ieskaitot tā pašreizējo vadītāju Vladislavu Vasiļjevu, bet ir arī jaunieši pavisam bez iepriekšējas pieredzes.
Busigina lomas atveidotājs Miroslavs Blakunovs kā jaunais skatuves mākslinieks Spēlmaņu nakts nomināciju saņēmis jau 2013./2014. gada sākumā par lomu iestudējumā Viss ir viņa, tomēr līdz šim lielākoties izrādēs iesaistīts kā dejotājs. Vecākajā dēlā Miroslava Blakunova sniegums ir pārliecinošs – būdams vecāks par savu varoni, viņš vienlaikus lieliski atbilst "pazudušā dēla" tipāžam. Aktieris pilnībā attaisno dramaturga piedāvāto situāciju, kurā avantūrists, kam sākotnējais mērķis ir tikai pārnakšņot, uzdodoties par svešu cilvēku, izjūt līdzcietību un paradoksālā kārtā pat līdzatbildību pret saviem šķietamajiem radiniekiem, kuros saskata arī to, kā trūkst pašam.
Otrs avantūrists Silva jau pieminētā Vladislava Vasiļjeva atveidojumā ir piezemētāks, ciniskāks, bet arī šis ir ļoti precīzs aktierdarbs bez jebkādiem pārspīlējumiem. Neveiklāks ir Artjoma Afanasjeva darbs Vaseņkas lomā, kurā īsti nav izšķirams, kur beidzas paša jaunā aktiera lampu drudža izraisītā sasaistītība un sākas viņa varoņa biklums. Emocionāla un absolūti ticama ir Sarafanova meita Ņina, kuru spēlē Kristina Tiško. Tas ir jaunas spītnieces tēls: viņa, gribēdama tikt prom no tēva, gandrīz pieļauj kļūdu, kaut gan ir skaidrs, ka Jevgeņija Mihailova atveidotais "pareizais" Kudimovs nav viņas raksturam atbilstoša partija. Mikrorajona skaistules Makarskas lomā Aleksandra Koguce iezīmē vientuļas sievietes drāmu, kad spēlēšanās ar vīriešu un pat pusaudžu jūtām īslaicīgi ļauj justies situācijas noteicējai un iekārotai sievietei.
Ansamblī veiksmīgi iekļaujas Daugavpils teātra vadošais aktieris Mihails Samodahovs Sarafanova lomā. Var just, ka aktieris spēlē ar patiesu aizrautību, bet respektē režijas uzstādījumu un nedaudz slāpē negatīvās īpašības, kaut gan šis tēvs, jā, protams, ir nelaimīgs, bet laikam taču mēdz būt arī nepatīkams, ja reiz bērni tik ļoti raujas prom no viņa. Ieraugot šķietamo dēlu, Sarafanovs pieķeras viņam kā pēdējam salmiņam, tāpēc nav gatavs samierināties ar Busigina atzīšanos, ka viss stāsts ir izdomāts. Izdomātu stāstu netrūkst arī paša Sarafanova un viņa bērnu dzīvē – Mihaila Samodahova varonis melo bērniem, ka turpina strādāt filharmonijā, bērni izliekas, ka viņam tic.
Daugavpils teātra izrādes spēks ir tajā, ka režisori un aktieri neko necenšas pierādīt, viņi neko netransformē un uzticas lugai – tas konkrētajā gadījumā ir izrādījies pareizs solis. Izrādei piemīt gan konkrētība, gan atainotajam laikmetam piestāvošs naivums. Gribas cerēt, ka jaunie aktieri tiks nodarbināti ar savām spējām atbilstošām lomām arī nākotnē, jo potenciāls tiešām ir nepārprotams.
Vecākais dēls
Daugavpils teātrī 7.IX plkst. 18.30, 9.IX plkst. 18
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 12,50