Pirmizrāde baleta komēdijai “Sapnis vasaras naktī”

Martinovs, A.Avečkins, (Oberons), J.Gurviča, M.Demjanoka, I.Puhova (Titānija), Intars Kleinhofs, Aleksandrs Osadčijs (Paks), Andris Pudāns, Ulvi Azizovs, Elvijs Fedukovičs (Robins), Ringolds Žigis, Arturs Skuteļskis (Ēzelis), Elza Leimane-Martinova, Sabīne Guravska (Helēna), Juka Mijake, Jolanta Lubēja (Hermija) u.c. ““Sapnis vasaras naktī” ir leģendārā angļu dramaturga Viljama Šekspīra (1564–1616) komēdija, par kuras tapšanas laiku Šekspīra daiļrades pētnieki uzskata laika posmu starp 1594. un 1596. gadu. Lugā atainoti notikumi, kas apvij Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu pavēlnieces Ipolitas laulības: četri jauni atēnieši bauda mīlas saldmi un mokas, bet bariņu amatnieku, kuri vēlā nakts stundā meža biezoknī cer netraucēti samēģināt valdnieku kāzām paredzēto izrādi, diezgan neganti izjoko tur mītošās fejas. Tas ir viens no populārākajiem Šekspīra darbiem, kuru iestudē visā pasaulē un dažādos veidos – sākot no bērnu skolas ludziņām līdz profesionālajam teātrim, no operas un baleta līdz kino žanram,” par izrādi pavēstīja I.Vasiļjeva.  “Literatūra un mūzika mani iedrošina un dāvā radošo enerģiju. Tas, ka esmu iedvesmojies no Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī”, nav pārsteigums. Tā ir sarežģīta, daudzslāņaina, ironiska komēdija ar noteiktu skatījumu uz cilvēku mīlas dzīves problēmām, un to visu kopā saista orķestra romantiskais skanējums. Aizraujoši un pretrunīgi: Elizabetes laika Anglijas godīgā brīvība (pat daži visai drosmīgi simboli kā Titānijas aizraušanās ar ēzeli) līdzās 19. gadsimta sākuma romantiskajai partitūrai. To, ko saprotu ar šo darbu, esmu centies parādīt uz skatuves tikai ar ķermeņa valodas iespējām. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dejotāji ne tikai dejotu, bet kļūtu par aktieriem, kas prot dejot. Kad man tas izdodas, varbūt skatītāji, kas nav lasījuši Šekspīru, gūst tikpat daudz prieka, kā esmu guvis es,” stāsta horeogrāfs Jurijs Vamošs. Horeogrāfs Jurijs Vamošs dzimis Budapeštā un pēc mācībām Ungārijas Valsts baletskolā kļuvis par Ungārijas Valsts operas baleta solistu, bet 1972. gadā – par Bavārijas Valsts operas baleta solistu. Kopš tā laika viņa profesionālā karjera veidojusies galvenokārt Eiropas vāciski runājošajās zemēs. 13 viņa radošās dzīves gadi cieši saistīti ar Diseldorfas Deutsche Oper am Rhein. Kopš 2001. gada Jurijs Vamošs ir Budapeštas Dejas akadēmijas Goda profesors. 2007. gadā viņam piešķirts Ziemeļreinas–Vestfālenes ordenis par īpašiem nopelniem.Jurijs Vamošs ir uzticīgs liela apjoma baletiem, un viņa stāstu centrā vienmēr ir cilvēks. Viņu interesē klasiski sižeti, kuriem horeogrāfs piešķir kādu spilgtu, neraksturīgu vaibstu – “Kopēlija Monmartrā”, “Apburtā princese – pēdējā cara meita”, “Riekstkodis – Ziemassvētku stāsts”. Viņš radījis savas “Pelnrušķītes”, “Žizeles”, “Romeo un Džuljetas”, “Gulbju ezera”, “Svētpavasara”, “Spartaka” u. c. versijas. Ne mazāk par šo baletu slavenajām partitūrām Juriju Vamošu interesē arī mūsdienu komponistu veikums, un viņam nav sveša arī latviešu mūzika – baletā “Erda” skan Pētera Vaska mūzika. Izdevums Tanzgeschichte des 20. Jahrhunderts in einem Band (“Divdesmitā gadsimta dejas vēsture vienā sējumā”) nosaucis viņu par vienu no “iespējams, labākajiem mūsdienu horeogrāfijas stāstniekiem”.