Viņš skaidroja, ka tikmēr, kamēr kultūras pasākumos varēja pulcēties līdz 500 cilvēkiem, Dailes teātris varēja uzņemt 480 skatītājus Lielajā zālē un 100 skatītājus Mazajā zālē, bet patlaban Lielajā zālē varēs uzņemt 300 skatītājus ar nosacījumu, ka Lielās un Mazās zāles izrādes sākas atšķirīgos laikos, lai nodrošinātu, ka cilvēku plūsmas nekrustojas.
Dailes teātra valdes loceklis skaidroja, ka patlaban ir nodalītas Lielās un Mazās zāles skatītāju plūsmas, gan ienākot teātrī, gan to atstājot.
"Lielajā zālē katru vakaru mēs zaudējam no 150 līdz 180 skatītājiem, jo biļetes bija izpirktas salīdzinoši labi. Mēs esam pārgrupējušies un rēķināmies ar šādu skatītāju skaitu decembrī. Protams, tas koriģē mūsu ieņēmumu plānu. Mēs sarēķinājām, ja šādi ierobežojumi turpināsies pat līdz gada beigām, mūsu bilance šī gada robežās vienalga noturēsies pozitīva," sacīja Žagars, piebilstot, ka patlaban ir grūti prognozēt, kas notiks nākamgad.
Jautāts, kas notiek ar skatītājiem, kas ir iegādājās biļetes laikā, kad teātrī pieļaujamais apmeklētāju skaits vēl bija 500, Žagars sacīja, ka šis jautājums ir jau atrisināts. Skatītājus, kas nopirkuši biļetes, pirms stājās spēkā jaunie noteikumi, Dailes teātris ir apzinājis un ar viņiem notikusi saziņa.
Žagars skaidroja, ka skatītājiem tiek piedāvātas divas iespējas - noskatīties izrādi citā laikā janvārī vai decembrī vai saņemt atpakaļ naudu. Ja skatītāji piekrīt noskatīties izrādi citā laikā, tad viņi iegūst iespēju iegādāties biļeti uz jebkuru citu izrādi ar 25% atlaidi. Tā kā Dailes teātra skatītāji ir nākuši pretim teātrim, to dara arī teātris, uzsvēra Žagars.
"Līdz šim strīdi un sarežģītas situācijas, kas nebūtu atrisināmas, nav bijušas. Komunikācija ar skatītājiem ir diezgan veiksmīga, jo viņi saprot situāciju, ka tā nav teātra vēlme, bet gan valstī noteiktie ierobežojumi. Sākot ar decembri, mēs nepārdosim vairāk par 300 biļetēm uz izrādi Lielajā zālē," sacīja Žagars.
Vaicāts, vai no skatītāju skaita samazinājuma izrietošo zaudējumu dēļ pastāv iespēja, ka Dailes teātris vērsīsies pēc palīdzības Kultūras ministrijā (KM), Žagars atbildēja, ka teātrim šis jautājums pagaidām vēl nav aktuāls, jo ir zināmas rezerves. Viņš sacīja - ja situācija nepasliktināsies, Dailes teātris varētu izdzīvot līdz jaunajam gadam.
Tomēr vienlaikus Žagars akcentēja, ka patlaban ir pāris neatbildēti jautājumi. Piemēram, neesot īsti skaidrs, kas notiks tad, ja cilvēki pārstās pirkt biļetes un uz teātri nenāks, neskatoties pat uz to, ka tas būs atļauts un izrādes varēs notikt ar 300 skatītājiem zālē. Dailes teātra valdes loceklis pauda sapratni, ka cilvēkos ir zināma nedrošība, baile un tas var ietekmēt viņu vēlmi iegādāties biļetes. Tādā gadījumā teātrim vajadzēšot vēlreiz koriģēt ieņēmumu plānu.
Otrs ļaunākais scenārijs esot iespējamā ārkārtējā situācija, kad izrāžu izrādīšana tiktu pilnībā pārtraukta. "Es pieņemu, ka KM un Finanšu ministrijai (FM) ir plāns, kā tādā situācijā, ja ieņēmumu plūsma pilnībā apstājās, mēs tomēr varētu noturēt bilanci pa nullēm," sacīja Žagars.
Jautāts, vai par šādu scenāriju KM un FM koridoros tiek runāts, Žagars atbildēja, ka ceturtdien notikusi valsts un pašvaldību teātru un valsts koncertorganizāciju un reģionālo koncertzāļu vadītāju attālināta sapulce "Zoom" platformā, kur piedalījies arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Ministrs pavēstījis, ka KM modelē dažādus scenārijus gadījumā, ja varētu nākties izsludināt ārkārtas situāciju.
"Domāju, ka tas ir normāli. Ņemot vērā pavasarī gūto pieredzi, pilnīgi noteikti gan KM, gan FM ir jābūt scenārijam vissliktākajam gadījumam. Esmu pārliecināts, ka tāds noteikti ir, jo citādāk nemaz nevarētu būt. Es nespēju iedomāties, ka nopietni politiķi pieļautu iespēju nerēķināties ar otrā viļņa dramatiskām beigām, proti, vispārēju "lockdown"," sacīja Žagars.
Runājot par pašreizējiem biļešu tirdzniecības apjomiem, teātra vadītājs akcentēja, ka tie ir kritušies un ar to bija jārēķinās, ņemot vērā, kāds psiholoģiskais klimats valda sabiedrībā. Dailes teātra valdes loceklis norādīja, ka septembrī teātris piedzīvoja samērā lielu biļešu pārdošanas pieaugumu, tomēr oktobra otrajā pusē kritums bija uz pusi, ja pat ne vairāk.
"Cilvēkiem patlaban ir rezervēta attieksme, jo, piemēram, var nākties saskarties ar to, ka izrādi, iespējams, atceļ. Izrādē ir iesaistīti diezgan lieli cilvēku resursi - aktieri un tehniskie darbinieki. Ja kāds saslimst, tad cilvēkam ir jādodas pašizolācijā, arī kontaktpersonām. Risks neapšaubāmi ir. Cilvēki biļetes pērk pēdējā brīdī. Jāsaka, ka patlaban pirkšanas rādītāji nepieaug, tie viennozīmīgi samazinās," uzsvēra Žagars.