Labāk ir vienreiz ieraudzīt nekā desmit reižu izlasīt, kaut pavisam labi ir ieraudzīt un izlasīt. Filmu programma, ko šīs nedēļas nogalē var noskatīties KSunī (ieeja brīva), ir tapusi kā "uzskates līdzeklis" nesen klajā nākušajai grāmatai Film noir. No pagātnes līdz mūsdienām. To inspirējusi vēlme popularizēt ļoti nozīmīgu Amerikas, Holivudas kultūrmantojuma slāni, kas Latvijā dažādu iemeslu dēļ ir mazpazīstams. (Iemesli, kālab XX gs. 40.– 50. gados Amerikā tapušās filmas nepazīst pat vecākās paaudzes kinoskatītāji, ir ideoloģiskas dabas. Šīs filmas netika demonstrētas ne to tapšanas laikā, ne arī vēlāk. No ASV kinoklasikas rādīšanas veiksmīgi izvairījušās arī šejienes televīzijas.)
Film noir nav analogs jēdzienam "melnbaltās filmas", kaut, jā, liela daļa no tām filmām, kuras kinoteorētiķi raksturo kā film noir, ir melnbaltas. Arī tiešs tulkojums no franču valodas – "film noir" – "melnās filmas" – nebūs lietojams, kaut tas raisa jautājumu par ģeogrāfisko piesaisti. Kāpēc Holivudā XX gs. 40.–50. gados tapušās filmas, protams, daļu no tām, apzīmē ar franču jēdzienu film noir? Atbilde jāmeklē XX gs. vēsturē – arī faktā, ka Otrā pasaules kara laikā Francijā, kas kļuva par jēdziena film noir dzimteni, netika demonstrētas amerikāņu filmas. Savukārt tūlīt pēc kara tās nonāca Francijā "veselām ķīpām", rosinot saskatīt kopīgas tendences un līdzību šo filmu tematikā, varoņu tipos, vizuālajā stilā, sižetiskajā uzbūvē, noskaņā. Šo amerikāņu filmu līdzība, arī vizuālā izsmalcinātība, griezīgie gaismēnu kontrasti, to veidotās pasaules nestabilitāte, sava veida destruktīvisms un eksistenciālais apdraudējums bija kaut kas jauns un pārsteidzošs. Filmas (Maltas vanags, Laura, Dubultā apdrošināšana u. c.) mudināja vairākus franču kinoteorētiķus savos rakstos lietot apzīmējumu film noir. Jēdziens bija dzimis! Jāpiebilst gan, ka neviens no tiem amerikāņu režisoriem, kuri veidoja šīs franču intelektuāļus šokējušās filmas, nepiederēja pie kādas slepenas sektas vai estētiska grupējuma, viņus nesaistīja teorētiskā bāze vai kāds manifests. Kā pēcāk apgalvoja Billijs Vailders – viens no izcilākajiem XX gs. režisoriem, kurš filmējis arī jautro komēdiju ar Merilinu Monro Some Like It Hot –, viņš neesot zinājis, ka viņa filma Dubultā apdrošināšana tiks nodēvēta par film noir, jo vienkārši veidojis tāda veida filmas, kādas patīk skatītājiem.
Vīriešu grēksūdzes
Dubultā apdrošināšana atklāj filmu programmu KSunī, apliecinot cieņu Billija Vaildera ģēnijam. Savā ziņā viņš – no nacisma un Eiropas uz Holivudu aizbēgušais režisors – ir viens no visnozīmīgākajiem amerikāņu kino 40. un 50. gadu vārdiem. Jāpiebilst, ka Vailders nav vienīgais, kurš bija spiests bēgt no Eiropas savas etniskās izcelsmes dēļ, – bēga arī Fricis Langs, Roberts Sjodmaks u. c. Nereti tiek uzskatīts, ka tieši dramatiskās XX gs. kolīzijas un šo režisoru bēgļu statuss ir tas, kas Holivudas ņipri optimistiskajos standartos ieviesa pavisam citu pasaules skatījumu, daudz komplicētāku vēstījumu, daudz pretrunīgākus varoņus, daudz sarežģītāku, depresīvāku pasauli, arī ekspresīvas gaismēnas, subjektivizētu filmas naratīvu, ļaujot skatītājam uz pasauli paraudzīties, teiksim, gan ar mirstoša (Dubultā apdrošināšana), gan ar miruša varoņa (Sanseta bulvāris) acīm.
Kāpēc XXI gs. tehnoloģiskā progresa un patēriņa kultūras apstākļos vispār būtu jāinteresējas par šo film noir? Vispirms jau tāpēc, ka postmodernisma laikmetā vēsturiskā mantojuma pārstrāde notiek nemitīgi. Arī film noir nav miris posms kinovēsturē, tam raksturīgie stilistiskie paņēmieni – apgaismojums, sižeta modeļi u. c. –, arī varoņi (privātdetektīvi, liktenīgās, destruktīvās sievietes u. c.) tiek izmantoti mūsdienu kinopieredzē (sk. Deivida Linča, Roberta Rodrigesa, Kventina Tarantīno, Kristofera Nolana darbus) un arī visdažādākajās popkultūras izpausmēs.
Jēdziens film noir ir kļuvis par universālu "staipīgu zeķi" – jēdzienu, kuru bieži vien attiecina uz visdažādākajām parādībām un kultūras faktiem. Virtuālie resursi piedāvās "savus īstos un vienīgos" film noir sarakstus, un arī akadēmiskajos avotos to filmu skaits, kuras apzīmējamas ar jēdzienu film noir, ir ļoti atšķirīgs (no daudziem simtiem līdz tūkstošiem). Kinoteātra KSuns programmā skatāmas piecas klasiskā perioda film noir – Dubultā apdrošināšana, Slepkavas, Tumšā pāreja, Mildreda Pīrsa, Sanseta bulvāris – un trīs filmas no nesenākas kinovēstures, kas demonstrē film noir motīvu transformācijas, – Ķīniešu kvartāls, Taksists, arī Millera krustceles.
Zelta piecnieks
Viss šis zelta piecnieks – jau sākot no Dubultās apdrošināšanas, kuras galvenais varonis apdrošināšanas aģents Valters Nefs pastrādā noziegumu naudas un sievietes dēļ, taču neiegūst ne vienu, ne otru, – piedāvā savdabīgu vēstījuma struktūru. Nefa stāsts par ļaušanos kaislībai un noziegumam ir veidots kā galvenā varoņa atmiņas un atzīšanās grēksūdze, šis pats princips ir izmantots arī filmā Sanseta bulvāris. Šīs leģendārās filmas galvenais varonis ir jauns Holivudas scenārists, kurš padevies kompromisiem, kļūstot par pusjukušas Holivudas dīvas pleiboju. Maksa par to ir augsta – galveno varoni skatītājs jau filmas sākumā ierauga kā slīkoni Holivudas villas baseinā, seko viņa atskats pagātnē – kāda apstākļu virkne viņu ir novedusi līdz šim bēdīgajam galam.
Interesanta un izaicinoša tradicionāliem Holivudas vēstījuma principiem ir filma Tumšā pāreja, kuras galveno varoni spēlē spilgta Holivudas zvaigzne Hamfrijs Bogarts, taču pašu Bogartu skatītājs ierauga tikai filmas otrajā pusē – tās sākumdaļa veidota, izmantojot "subjektīvo kameru", kas ļauj skatītājam ieraudzīt pasauli ar varoņa acīm. Eksperimentāls piegājiens kinovalodai, uz kādu diez vai parakstītos mūsdienu komerciālā Holivuda.
Film noir ļoti svarīgi ir literārie avoti un detektīvliteratūras tradīcija, ko attīstīja rakstnieki Reimonds Čāndlers, Dešels Hemets un Džeims M. Keins, daudzas film noir ir viņu darbu ekranizācijas. Par film noir tiek uzskatīta arī pēc Ernesta Hemingveja darba veidotā filma Slepkavas. Stāsts par provinces miestā klusi dzīvojošu vīrieti ar iesauku Zviedrs, kurš nevairās no diviem slepkavām, kas atbraukuši kārtot ar viņu vecus rēķinus. Filmā, kurā tēlo Bērts Lankasters un Ava Gārdnere, izmantota film noir iecienītā retrospektīvā struktūra, iezīmējas arī šīm vizuāli tik skaistajām filmām raksturīgā eksistenciālā smeldze. Turklāt Avas Gārdneres liktenīgā sieviete Kitija ir tipiska film noir varone.
Kardināli atšķirīga sievietes tēla traktējumā ir filma Mildreda Pīrsa, kuru veidojis režisors Maikls Kērtizs (leģendārās Kasablankas režisors). Galvenā varone tajā ir biznesa sieviete, uzņēmēja (unikāls fakts XX gs. 40. gadu Amerikā!), kuru spēlē Holivudas zvaigzne Džoana Kroforda. Jāpiebilst, ka pirms dažiem gadiem "tīklos" un Rietumu TV ārkārtīgi populārs bija miniseriāls Mildreda Pīrsa, kurā galveno varoni spēlēja Keita Vinsleta. (Starp citu, cena šim HBO seriālam noteikti ir kritusies, varbūt sabiedriskā televīzija to var parādīt arī tiem, kuri konceptuāli nesērfo tīklos?)
Filmu skate
KSuns. 28.II–04.III.
Seansu laiki šeit:
Ieeja brīva