Lekcijā Džeremijs Hovards raksturos mākslas situāciju Krievijā 20. gadsimta pirmajā desmitgadē un stāstīs par to, kā gleznotāji Nikolajs Rērihs, Voldemārs Matvejs, Nataļja Gončarova, Mihails Larionovs, Kuzma Petrovs-Vodkins, Pāvels Kuzņecovs, Martiross Sarjans, Kazimirs Maļevičs, Vladimirs Tatļins, Pāvels Filonovs un Olga Rozanova novērsās no akadēmisma tradīcijas un pievērsās "primitīviem" paņēmieniem. Tāpat klausītāji uzzinās par tālaika koncepciju "atpakaļ nākotnē", kas var būt noderīga, lai saprastu to, kā un kāpēc šie autori izmantoja agrīnās renesanses un ārpus Eiropas kultūras pieredzi, ko vēlāk realizēja inovatīvās un polisemantiskās mākslas formās.
Profesora Dr. art. Džeremija Hovarda pētniecības lauks aptver plašu tēmu spektru, tostarp Centrālās un Austrumeiropas mākslu, arhitektūru un dizainu, kā arī mākslas un izglītības attiecības. Viņš ir zināms kā jūgendstila reģionālo variāciju, nacionālo un transnacionālo stilu un krievu mākslas speciālists. 1992. gadā izdevniecībā Manchester University Press iznāca Džeremija Hovarda pētījums, veltīts Pēterburgas mākslinieku grupas Jaunatnes Savienība darbībai. 1996. gadā viņš publicēja grāmatu Art Nouveau: International and National Styles in Europe. 2006. gadā Oxford University Press izdeva grāmatu East European Art 1650–1950. Sadarbībā ar Z. S. Stroteru un Irēnu Bužinsku tapusi mākslas zinātnieka jaunākā grāmata Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde, kas šogad iznākusi izdevniecībā Ashgate un ir veltīta latviešu māksliniekam un teorētiķim Voldemāram Matvejam.
Lekcija notiks angļu valodā bez tulkojuma. Ieeja brīva.