Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, Rīgas dome apņēmusies iespējami īsā laikā izvērtēt izteiktos priekšlikumus ēkas paplašināšanai un apzinātos paplašināšanas ierobežojumus.
Savukārt Kultūras ministrija esot apņēmusies runāt ar arhitektūras profesionāļiem par Kongresu nama pārbūves ieceres tālākas attīstīšanas iespējām.
Kongresu nama paplašināšanas jautājums neesot viennozīmīgi vērtējams, ņemot vērā tā kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas statusu, nama atrašanos pilsētas apstādījumu teritorijā ar būtisku ekoloģisko, telpisko un kultūrvēsturisko nozīmi, kā arī ņemot vērā nepieciešamību pārvietot zem teritorijas esošos maģistrālos elektroapgādes inženiertīklus.
Pašlaik turpinās pašvaldības sarunas ar Kultūras ministriju par nacionālās akustiskās koncertzāles izvietošanu Rīgas Kongresu namā, bet gala lēmumi par Kongresu nama tālāko nākotni vēl nav pieņemti.
Kongresu nama ēkas apsaimniekotājs Rīgas nami 2020. gadā sāka gatavošanos nama pārbūvei. Vienlaikus pēdējo nedēļu laikā aktualizējies jautājums par Kongresu namu kā iespējamo vietu koncertzālei.
"Esmu gandarīts, ka ar Rīgas domi veidojas auglīgs dialogs, kas koncertzāles jautājumā nav bijis ne ar iepriekšējo Rīgas domes sasaukumu, ne pagaidu administrāciju. Lai gan vēl ir daudz darāmā, t.sk. diskutējami un izvērtējami iezīmētie riski par novietnēm, šī sadarbība vieš cerības par to, ka galvaspilsētā beidzot būs nacionālā akustiskā koncertzāle," akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
"Ļoti pozitīvi vērtējams ir tas, ka pašvaldības dialogs ar Kultūras ministriju kļuvis daudz aktīvāks, un tāds, kas vērsts uz kopīga mērķa sasniegšanu. Nacionālās akustiskās koncertzāles izveide Kongresu namā var kļūt par risinājumu, kas būs atbilstošs rīdzinieku, visu Latvijas iedzīvotāju, kā arī mūzikas profesionāļu interesēm," uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).