Pirms mēneša Latvijas Kordiriģentu asociācija aicināja pievērst uzmanību neadekvāti zemajam diriģentu atalgojumam, uzsverot, ka nepieciešams atjaunot valsts mērķdotācijas, lai koru vadītāji varētu turpināt pilnvērtīgi strādāt un gatavot kolektīvus arī jau nākamgad gaidāmajiem Dziesmu svētkiem.
Pēc tikšanās ar kultūras ministri un pirmās dziesmu svētku koordinatoru sanāksmes parakstu vākšana par to apturēta, jo paši diriģenti sapratuši, ka sistēmā nav kārtības, samaksa diriģentiem dažādās pašvaldībās tiek aprēķināta dažādi, un ir ļoti atšķirīga – no nulles līdz pat 300 latiem par viena kora vadīšanu – un patiesībā asociācija nemaz precīzi nezina, ko un cik prasīt. Diriģenti no Kultūras ministrijas saņēmuši apsolījumu jautājumu sakārtot mēneša laikā.
"Esmu konstatējis, ka ir absolūts haoss – bet šeit es negribētu nevienu vainot, tā ir tāda lieta, kas ir bijusi jau gadiem ilgi –, haoss ar finansējumu, haoss ar struktūru, ar sistēmu kā tādu," skarbi situāciju raksturo Latvijas Kordiriģentu asociācijas vadītājs Artūrs Ancāns.
To, ka papildus līdzekļi koriem ir nepieciešami, nenoliedz ne Kultūras ministrija, ne dziesmu svētku tiešie organizatori – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. Tomēr vienlaikus uzsverot – vēl jādomā par veidu, kādā papildus naudu piešķirt un, iespējams, mērķdotācijas dalīšanas principi jāpārskata, papildus līdzekļus novirzot tām vajadzībām, kam tie visvairāk nepieciešami. Vienā pašvaldībā tās varbūt ir diriģentu algas, bet citā, kur šis jautājums jau sakārtots, papildus nauda varbūt vajadzīga koristu tērpiem vai nogādāšanai uz koncertu vietām.
"Kopumā ņemot svētkiem vēl vajag papildus līdzekļus. Un tātad mēs iesim divos virzienos – gan valsts, gan arī sponsoru naudas. Bet tā, lai es jums atbildētu, ka tas ir vajadzīgs tieši diriģentu apmaksai, visu, es neņemtos apgalvot šādu jautājumu, kamēr es neredzu skaitļus," uzsver kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende.
Līdz marta beigām plānots veikt pētījumu un tikt skaidrībā par trūkstošo finansējumu, bet papildus līdzekļus kolektīviem varētu piešķirt otrajā pusgadā, proti, ar septembri, sola ministre. Ja mērķdotācija tiks atjaunota tādā līmenī, kāda tā bija pirms iesaldēšanas 2009.gadā, par pusgadu tie būtu aptuveni 400 tūkstoši latu.
"Bet man liekas, kas daudz būtiskāks jautājums, ir par to, kas arī ir valdības deklarācijā – uzdevums saprast visu dziesmu svētku procesa finansējuma shēmu, jo Dziesmu svētki nav tikai vienreiz piecos gados. Tas ir process, kas ir pieci gadi, pa vidu arī Skolēnu dziesmu svētki, pa vidu ir dažādi citi svētki. Un tad ir jautājums, ko šajā procesā maksā pašvaldība, ko uztur, ko dara valsts, ko maksā paši dziesmu svētku dalībnieki, un jautājums, ko gatava par to maksāt arī sabiedrība," piebilst ministre.
Tam piekrīt arī Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra vadītāja Dace Melbārde, vienlaikus gan uzsverot – dziesmu svētku tradīcija ir viena no visnozīmīgākajām mūsu nācijas pamatvērtībām. Tādēļ tās finansējums nedrīkstētu būt atkarīgs no sponsoru piesaistes vai dažādu konkursu ceļā iegūtas naudas, bet tam jābūt pastāvīgam.
Savukārt, komentējot iespējas padarīt efektīvāku svētku organizēšanas procesu, piemēram, apvienojot vispārējo un skolēnu dziesmu svētku organizatorus zem viena jumta, par ko tiek runāts jau vairākus gadus, Melbārde norāda uz risku vājināt sasaisti ar izglītības sistēmu. Tas nebūtu vēlams, jo Skolēnu dziesmu un deju svētku tradīcijas pamatā ir visa interešu izglītība, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.
"Tas nozīmē, ja tādu reformu veic, tās ir ļoti, ļoti dziļas reformas, kas nav tikai pārnest birojus, bet tur ir patiesībā sistēmu saplūdināšana kopā. Tas labi var strādāt tikai tad, ja divas ministrijas atrodas zem viena jumta. Bet es baidos, ka mūsu valstī šīs starpnozaru sadarbības tradīcijas ir tik vājas un grūti pārvaramas lietas, ka tas mums radīs vairāk problēmas šobrīd, nekā dos iespējas," atzīst Melbārde.
Diskutējot par nepietiekamo finansējumu, iezīmējušās gan arī citas ar koru kustību saistītās problēmas. Viena no tām – arvien dramatiskāk koros trūkst vīru. "Ir ļoti maz vīriešu, vīrieši, viņi ir kaut kur pazuduši. Jūk ārā vīru kori, jūk ārā vai samazinās, dramatiski samazinās zēnu kori. Tas patiesībā ar atspoguļojas nākošajā
gadā – ir paredzēts, ka vīru koru dziedājumā palīdzēs arī jaukto koru vīri. Ilgtermiņā tas nav pareizi. Ir jāskatās godīgi lietām acīs un steidzami kaut kas jādara ar vīru koru kustību, jo patiesībā dziesmu svētku kustība iesākās tieši no vīru koru kustības. Tā ir profesionāli vislielākā problēma," atzīst Kordiriģentu asociācijas vadītājs.
Vīru trūkums koriem rada problēmas ar daudzbalsības nodrošināšanu, bet tas, savukārt, saistīts arī ar mūžseno strīdu par programmas izvēli un tās sarežģītību. Arī par nākamā gada dziesmu svētkiem izvēlētajiem darbiem, kā ierasts, viedokļi dalās. Ministre, lai arī savu personīgo viedokli par programmu izvairās atklāt, atzīst – par šiem jautājumiem pēc nākamā gada svētkiem beidzot vajadzētu diskusiju. Tikmēr Melbārde norāda: "Šajos svētkos, atšķirībā varbūt no citiem svētkiem, kas ir bijuši iepriekš, nav plānoti ļoti daudz jaundarbi, liela mēroga opusi, kas līdz tam nav bijuši pazīstami. Lielākoties tās ir dziesmas, kas ir pazīstamas un iepriekš dziedātas un iedziedātas."
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram šogad atvēlēti 450 tūkstoši latu, taču tam bez dziesmu svētku organizēšanas, veicamas arī citas funkcijas. Tieši svētku sagatavošanai 200 tūkstošus latu atvēlējis Latvijas dzelzceļš un 40 tūkstošus latu Valsts Kultūrkapitāla fonds. Piesaistīti arī citi sponsori un darbs ar tiem turpinās. Tomēr Melbārde uzsver – skaidrībai par valsts finansējumu svētkiem jābūt pēc iespējas ātrāk, lai velti netiktu izlietoti līdzekļi tādu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk nemaz nav iespējams realizēt.