KM konceptuālajā ziņojumā tika piedāvāti četri VKKF finansēšanas modeļi, no kuriem Ministru kabinets atbalstīja trešo, paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa 3% apmērā, tabakas akcīzes nodokļa - 2% apmērā, izložu nodokļa - 1,37% apmērā un azartspēļu nodokļa - 2,21% apmērā.
Uz šādu finansējuma modeli rosināts pāriet ar 2022.gada 1.janvāri. Vienlaikus paredzēts pārejas periods no nākamā gada līdz 2021.gadam, kura laikā dotācijas pieaugums notiktu pašreizējā kārtībā, paredzot finansējuma apmēru atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Līdz ar to valdība otrdien par aktualitāti zaudējušu atzinusi noteikumu Par atlīdzības apmēru Valsts kultūrkapitāla fonda padomes locekļiem otro punktu, kas līdz šim paredzēja VKKF padomes loceklim izmaksāt 71,14 eiro par līdzdalību vienā sēdē.
Saskaņā ar nodokļu ieņēmumu prognozēm un KM aprēķiniem, 2022.gadā VKKF budžetu veidotu iezīmētie procenti no nodokļiem aptuveni 13 129 826 eiro apmērā. Līdz ar to pašreizējais VKKF budžets, kas ir 10 469 057 eiro, palielinātos par 2 660 769 eiro.
KM šī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešamos grozījumus VKKF likumā jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šī gada 1.augustam.
"Šāds risinājums nodrošinātu pakāpenisku rezultatīvo rādītāju un kultūrpolitikas indikatoru sasniegšanu, kā arī garantētu kvalitatīvu kultūrvidi un kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai," teikts KM ziņojumā.
Pieņemot, ka pieaugs plānotie budžeta ieņēmumi no iezīmētajiem nodokļiem, VKKF spētu organizēt trīs projektu konkursus, sasniedzot atbalsta procentuālo apjomu no iesniegtajiem projektiem vismaz 35% apmērā visās nozarēs. Tāpat tiktu turpināta mūža stipendiju programma, piešķirot papildus ik gadu desmit līdz 20 mūža stipendijas, kā arī tiktu būtiski palielināts finansējums mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos, norāda ministrija.
Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja pērnā gada decembrī nolēma, ka KM līdz nākamā 2018.gada 1.jūlijam jāizstrādā VKKF finansējuma modeļa maiņai nepieciešamie grozījumi MK noteikumos.
Līdz 2003.gadam VKKF līdzekļus nodrošināja ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, kā arī ienākumi 3% apmērā no tabakas un alkohola akcīzes nodokļa. Savukārt kopš 2004.gada VKKF finansējuma nodrošināšanai tiek izmantotas dotācijas no vispārējiem valsts budžeta ieņēmumiem. Tāpat kopš tā laika ir spēkā fonda likums, kas mainīja gan tā nosaukumu, gan juridisko statusu - publisks nodibinājums, skaidroja KM.
Iepriekšējā KM informatīvajā ziņojumā tika minēts, ka jaunā finansēšanas modeļa pārejas periods varētu būt līdz 2020.gada 1.janvārim.
Tāpat tika norādīts, ka 2016.gadā VKKF saņēma 3937 projektu iesniegumus, kuru kopējais pieprasītais finansējums bija 15 064 884 eiro, taču iespēju robežās no tiem tika atbalstīti 2097 projekti, kuru kopējās izmaksas sasniedza 4 212 208 eiro.
Kultūrā ir sava mafija
:)
Vai tas dala īpašumus par sviestmai