Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Atklātā vēstulē norāda, ka plānotā nodokļu reforma pasliktinās trūcīgo un maznodrošināto radošo personu situāciju

Pastāv riski, ka valdības virzītā nodokļu reforma būtiski pasliktinās trūcīgo un maznodrošināto radošo personu situāciju, atklātā vēstulē norāda Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVO) un Latvijas Radošo savienību padome (LRSP).

Atklātā vēstule adresēta kultūras kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei, labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un Labklājības ministrijas valsts sekretāram Ingum Allikam, finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV) un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Ērikam Eglītim, kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).

Vēstules autori pauda novērtējumu valdības virzītajām likumu izmaiņām, lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu sociāli nodrošināti, tomēr gan LKNVO, gan LRSP aicina virzīt izmaiņas ar apdomu.

Kā savienība, tā padome norāda, ka uz papīra tas izklausās labs solis, proti, ikvienam veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vismaz no minimālās algas. Tomēr aplikt personas ar nelieliem ienākumiem vai vispār bez ienākumiem ar 170 eiro nodokli, uzliekot tām par pienākumu sagādāt šo naudu, nepadarīs personu dzīvi labāku, akcentēja vēstules autori.

"Šāda politika neatbilst demokrātiskas valsts principiem, bet ir atkrišana feodālismā un dzimtbūšanā, kad ikvienam ir pienākums samaksāt nodevas, neatkarīgi no apstākļiem," norādīja LKNVO un LRSP.

Atklātās vēstules autori uzsvēra, ka, atmetot domu, ka valdības partijas tīšām vēršas pret trūcīgiem iedzīvotājiem, tad šādai valdības politikai - aplikt ar nodokļiem par negūtiem ienākumiem - izskaidrojums varētu būt vienīgi tāds, ka Finanšu ministrijas rīcībā ir fakti, ka visi cilvēki ar zemiem ienākumiem patiesīb  ā slēpj savus lielos ienākumus, un tagad tie tiks rekvizēti sociālā taisnīguma vārdā, uzsvēra LKNVO un LRSP.

Runājot par profesionālās kultūras jomu, LKNVO un LRSP norādīja, ka liela daļa finansējuma un attiecīgi radošo personu ieņēmumu nāk pastarpināti caur valsts budžeta dotācijām kultūras institūcijām un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), ir pārbaudāmi Kultūras ministrijas budžeta un VID datos.

Vēstules autori atzīmēja, ka aplikšana ar obligātām VSAOI iemaksām, vienlaikus nesniedzot skaidras garantijas, ka šo naudu būs iespējams nopelnīt, padarīs trūcīgas radošas personas, kuru ieņēmumi ir mazāki par 500 eiro mēnesī, sociāli mazāk nodrošinātas. LKNVO un LRSP ieskatā, tās būs spiestas doties pelēkajā zonā vai pilnībā atteikties no jebkādas radošas darbības.

LKNVO un LRSP akcentēja, ka pašnodarbinātas personas, kas atrodas daļējā nodarbinātībā, gūst neregulārus ienākumus no projektiem un dažādos nodokļu maksāšanas režīmos. Vēstules autori skaidroja, ka mēnešos, kad ienākumi nepārsniedza minimālo algu, proti 430 eiro, pašnodarbinātas personas neveica VSAOI iemaksas. Tomēr iecerēts, ka turpmāk VSAOI iemaksas būtu veicamas arī mēnešos, kad nav klientu vai citu peļņas avotu, un ienākumi noslīd zem minimālās algas vai to nav vispār.

"Atšķirībā no citiem darba ņēmējiem pašnodarbinātai personai nav darba devēja, kas nodrošinātu atalgojumu "tukšajos mēnešos", tā arī nevar pretendēt uz bezdarba pabalstu kā parasts nodarbinātais," atzīmēja LKNVO un LRSP, norādot, ka ir daudzas citas praktiskas situācijas, kas nav pietiekami pārdomātas, kur pēc grozījumiem varot iestāties sliktāka situācija tieši personām ar maziem ienākumiem.

LKNVO un LRSP minēja piemēru - nodokļu reformā paredzētais, ka personai, kas ir vienlaikus pašnodarbinātais un darba ņēmējs, gadījumā, ja personas VSAOI par mēnesi nesasniedz 170 eiro, trūkstošo starpību proporcionāli segs darba ņēmējs un pašnodarbinātais.

"Uz papīra tas izskatās solidāri. Taču praksē ir liels risks, ka darba ņēmēji pārtrauks un neveidos attiecības ar nepilnas slodzes darba ņēmējiem, baidoties iespējamām neplānotām finansiālām sekām, ja darbinieks nav spēji atrast trūkstošo slodzi citur," akcentēja vēstules autori.

LKNVO un LRSP ieskatā, tas nozīmē, ka bezdarbniekiem būs vēl grūtāk atgriezties darba tirgū un valstij tas izmaksās daudz dārgāk nekā cerētie nodokļu ieņēmumi. Kultūras un arī izglītības nozarē tas attiecas, piemēram, uz lielu skaitu radošo personu, kas strādā daļējas slodzes darbu izglītības iestādēs - mūzikas skolās, mākslas skolās, augstākās izglītības iestādēs.

Vēstules autori apsveiktu valdības vēlmi risināt sociālas problēmas, ja konsultāciju procesā tiktu iesaistīta arī mērķgrupa un to pārstāvošās organizācijas, kas neesot noticis. Pēc LKNVO un LRSP domām, taisnīgs risinājums būtu maksāt VSAOI nodokļus par gūtajiem ienākumiem, atlikušo starpību līdz 170 eiro VSAOI minimālajām iemaksām sedzot valstij.

Kā alternatīvu risinājumu LKNVO un LRSP piedāvā atstāt spēkā esošo situāciju ar neveiktām vai nepilnām VSAOI iemaksām. Vēstules autori uzsvēra, ka, paraugoties uz prognozēto vecuma pensiju, kļūst skaidrs, ka "nabadzīgi dzīvos gan persona, kas nav veikusi VSAOI, gan persona, kas veikusi VSAOI no minimālās algas".

LKNVO un LRSP ieskatā, ka dzīšanās pēc VSAOI no minimālās algas nedrīkst kļūt pašmērķīga un ir nepieciešams nodrošināt arī ienākumus, no kuriem VSAOI maksāt. Pēc vēstules autoru domām, pašnodarbināto sektorā no tā, ka valdība paaugstina minimālo algu uz 500 eiro, "nevienam ienākumi nepieaug".

LKNVO un LRSP akcentē, ka ilgtermiņā pārtikšana no autoratlīdzībām un sociālo iemaksu neveikšana ir problēma pašām radošām personām. Vēstules autori norāda, ka ir vajadzīgs ceļš ārā no šīs situācijas, kas vismaz kultūras nozarē izveidojusies jau deviņdesmitajos gados.

"Toreiz valsts finansējums kultūrai bija vēl trūcīgāks, un "radoša" pieeja atlīdzību izmaksai kļuva par "de facto" akceptētu, institucionāli un valsts budžeta plānošanas procesā atbalstītu soli. Ir nepieciešams noņemt vainu no mazo atlīdzību saņēmējiem, nevis sodīt tos ar nesamērīgu nodokļu piedziņu," atzīmēja vēstules autori, uzsverot, ka līdztekus nodokļu izmaiņām būtu nepieciešams arī kompensējošs valsts budžeta dotācijas piešķīrums gan VKKF, gan citām valsts kultūras institūcijām.

 

Top komentāri

Sociālā (NE)drošība
S
Minimālās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras Reirs pamato ar nepieciešamību palielināt mazo ienākumu saņēmēju sociālo drošību, patiesībā var izvērsties par sociālo nedrošību. Ja kāds no mazo ienākumu guvējiem nespēs to samaksāt, tad kādudien pie viņa durvīm var klauvēt tiesu izpildītājs, ar izpildrakstu par mājokļa atņemšanu un pārdošanu izsolē, lai dzēstu nodokļa parādu. Tad Sociālā drošība būs kļuvusi par īstu murgu
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja