Taujāta par to, cik lībiešu ir Latvijā, Līvu savienības Rīgas grupas vadītāja Madara Oga teic, ka lībiski runā apmēram 30 cilvēki, lībiešu varētu būt ap 300. Aktīvākie – ap 100 – ir Latvijas Līvu savienības biedri. M. Oga ir lepna, ka viņas senčos ir spēcīgas Kolkas lībiešu dzimtas saknes: "No pusaudžu gadiem sāku apzināties spēcīgo asinsbalsi."
Svētku laikā būs dažādas aktivitātes. 1. augustā Mazirbes Tautas namā pirmizrāde laikmetīgās dejas kamerizrādei 1/5, ko izdejos Vidzemes lībiskās kultūrtelpas deju kopa Lauga. Vakara turpinājumā, pulksten 21, Mazirbes baznīcā skanēs īpašs garīgās mūzikas koncerts Dziesmas un lūgšanas, ko izpildīs Ventspils Kultūras centra sieviešu koris Venda un vokālais ansamblis Mundus.
Centrālajā svētku diena – 2.augustā – līdzās tradicionālajiem priekšnesumiem, rituāliem un mūzikai īpaša vieta būs atvēlēta laikmetīgajai mākslai un jaunradītām kultūras formām. Mazirbes Tautas namā būs skatāmi neparastās izrādes Līvõd jelāmi (Lībiešu dzīve) fragmenti. Izrādi veidojuši Jānis Balodis un Elizabete Šiklova sadarbībā ar teātra apvienību Kvadrifrons un lībiešu jauniešiem.
"Tā ir radošā grupa Skatuves mākslas miglājs. Galvenie aktieri ir četri lībiešu jaunieši, kuri jau kopš jūlija vidus ir Mazirbē vasaras skolā," skaidro M. Oga.
Izrāde ir neparasta tāpēc, ka tās konceptuālais iedvesmas avots ir Pizas skolotāja Pētera Damberga un viņa skolēnu veidotais 1937./1938. mācību gada fotogrāfiju un zīmējumu albums Līvõd jelāmi. Šī mācību gada – 2024/.25. gada – albuma princips ir attēlot lībiešu dzīvi konkrētā laikā un telpā no jaunu cilvēku skatpunkta.
"Paralēli izrādes Līvõd jelāmi fragmentiem Tautas nama zālē būs skatāma izstāde ar tādu pašu nosaukumu. Tie ir fotogrāfiju stāsti, kas atgriežas Lībiešu krastā. Kopā ar izrādi tie veidos tiltu pāri gadsimtam, kas vienlaikus bijis gan nežēlīgs, gan cerību pilns. Izstāde akcentē Bruno Dziadkovska personību. Viņš ir autors lielākajai daļai albuma fotogrāfiju, kas atklāj lībiešu kopienas ikdienu un nozīmīgākos kultūras notikumus XX gadsimta trīsdesmitajos gados," precizē Līvu savienības pārstāve.
Viņa piebilst, ka ik gadu uz Lībiešu svētkiem ierodas arī radu tautas – somi, igauņi, ungāri. Šogad svētku īpašā viešņa ir igauņu dziedātāja un komponiste Mari Kalkun, kuras dziesmas sakņojas Dienvidigaunijas dabā, valodā un dzejā.
Pasākumu noslēgs uguns rituāls un dziesmas jūras krastā, tā apliecinot, ka pastāv sena simboliska saikne starp dabu un cilvēku kopību.