Laika gaitā, apsaimniekojot Likteņdārzu, tā pārvaldītājiem radušies daudz praktisku jautājumu. Kāpēc kādi augi neiedzīvojas šajā vidē, kā izvēlēties ziedus, dekoratīvos augus puķu dobēm, lai tie ne tikai izskatītos skaisti, bet iekļautos kopējā simboliskajā vēstījumā un to papildinātu. Jautājumu ir daudz, taču tie prasa jaudīgas atbildes no profesionāļu vides. Jo Likteņdārzs nav vienkāršs dārzs, bet gan vieta ar dziļu simbolisku nozīmi.
Daudzu gadu sadarbība, konsultācijas ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesionāļiem, šogad rezultējās lēmumā sanākt kopā Likteņdārzā, vēlreiz aktualizēt svarīgos jautājumus un skatīt tos tieši simboliska kontekstā.
Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts, profesore, vadošā pētniece Natalija Ņitavska: “Likteņdārza projekta autors japāņu ainavu arhitekta Šunmjo Masuno (Masuno Shunmyo), kad projektēja Likteņdārzu, pamatīgi pētīja arī mūsu tautas simbolus.
Konferences mērķis ir vēlreiz pamatīgi iedziļināties šīs konkrētās vietas ainavā un izstrādāt konceptuālu plānu tuvākai un tālākai nākotnei apstādījumu veidošanai.
Sadarbojamies ar Likteņdārzu jau krietni ilgi. Kad palīdzēju izvēlēties augus, kurus stādīsim pie piemiņas vietas Likteņdārzā Sibīrijas mātēm, nolēmām, ka tā būs ābele. Jo latviešiem kopš seniem laikiem ābele ir mātes simbols. Un tā nav parasta ābele – tā ir mežābele. Tā ir vēl tuvāk tautas saknēm, patiesāk, īstāk.
Konferencē runāsim gan par asociatīviem simboliem, kas tieši saistīti ar dabu, gan kognitīviem. Runāsim dziļākā izpratnes līmenī un šīs sarunas noslēgsies ar plenēru. Esam uzaicinājuši piedalīties konferencē arī ainavu arhitektus, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās administrācijas pārstāvjus."
Konferencē uzstāsies, arhitekts Andris Kronbergs, Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecākā eksperte Luīze Eglīte, ainavu arhitekte, docente, LBTU Madara Markova un ainavu arhitekte, profesore, LBTU Natalija Ņitavska.