Izstādē Modes šedevri būs apskatāmi tērpi no 18. gadsimta līdz pat mūsdienām. Tajā būs pārstāvēti gan izcili dizaineri, gan modes nami, piemēram, House of Worth, Pols Puarē, Chanel, Schiaparelli, Kristobals Balensjaga, Halston, Žans Pols Gotjē, Isejs Mijake, Aleksandrs Makvīns u.c. Izstādē būs apskatāmi Francijā, Lielbritānijā un ASV strādājušo modes dizaineru tērpi, kas gadu laikā iegādāti specializētās interneta izsolēs un nu kļuvuši par muzeja krājuma daļu.
Kā īsti top modes šedevrs? Vai ir kāda drošticama recepte, kurai sekojot tādu iespējams radīt? – Vienas receptes nav, taču ir vairākas būtiskas sastāvdaļas:
- idejas un iedvesmas avoti – gluži tāpat kā mākslinieki, modes dizaineri iedvesmojas no itin visa, ko redz, jūt, piedzīvo; kā savulaik teica Koko Šanele: “Mode vējo gaisā, tā ir uz ielas. Mode – tas ir par idejām, par to, kā dzīvojam, par to, kas notiek.”
- izcila profesionalitāte un amatnieku prasmes – pie viena modes šedevra strādā desmitiem cilvēku, kuri zīmē, konstruē, piegriež, šuj, izšuj;
- ģeniālas uzņēmēja un tirgus pārzinātāja dotības – modes šedevram jātrāpa īstajā laikā, citādi sabiedrība to nepamanīs un nespēs novērtēt.
Izstāde īpaši interesanta ar to, ka tajā būs iespējams apskatīt ārkārtīgi dažādus tērpus. Būs gan tērpi, ko darinājuši izcili amatnieki, kuru vārdi līdz mūsdienām nav saglabājušies – tādi ir senākie no tērpiem, tostarp 18. gadsimta galma tērps – robe à la française. Ir arī tērpi, kuru radītāju vārdi pat neprasa komentārus, piemēram, Aleksandrs Makvīns vai Žans Pols Gotjē. Tāpat ir tērpi, kuru radītāji allaž izdomāja un piedāvāja sabiedrībai ko jaunu – jaunas idejas un siluetus, kā to darīja Pols Puarē, ģeniālā Elza Skjaparelli vai par visu laiku dižāko dizaineru nereti dēvētais Kristobals Balensjaga. Ar īpašu greznību saistās iespaidīgie 20. gadsimta sākuma tērpi, kas tapuši sava laika ietekmīgākajos un dārgākajos modes namos – House of Worth un Beer, kas asociējas ar Belle Époque izsmalcinātību.
Tērpi, kas būs apskatāmi izstādē, iegādāti īpašās interneta izsolēs, kas specializējas tieši vēsturisku apģērbu un aksesuāru pārdošanā. Modes muzeja vadītāja, arhitekte Nataļja Muzičkina atzīst: "Modes namu aizkulisēs valda milzu kaislības, taču tikpat lielas kaislības par augstās modes tērpiem virmo arī kolekcionāru pasaulē – tur notiek neredzama cīņa par skaistuma īpašumtiesībām."
"Savulaik topošam amata meistaram, noslēdzot apmācību pie meistara, bija jāizgatavo tā saucamais "meistarstiķis" – tehniski un estētiski īpaši sarežģīts darbs, kura sekmīga īstenošana apliecināja, ka amatam nepieciešamās iemaņas apgūtas izcili. Savā ziņā ikviens modes šedevrs arī ir tāds "meistarstiķis" – tikai no modes dizaineriem mēs prasām nevis vienu, bet vairākus meistarstiķus, turklāt katrā kolekcijā, gadu no gada… Tas ir nežēlīgs bizness un sarežģīts darbs, kas nav pa spēkam vienam cilvēkam – taču to var paveikt izcila komanda. Aplūkojot izstādes tērpus, aicinām aizdomāties arī par “neredzamajiem” darba veicējiem, bez kuriem nebūtu iespējams neviens modes šedevrs," stāsta Modes muzeja speciāliste Agrita Grīnvalde.
Izstādē Modes šedevri aplūkojamie tērpi – īsti mākslas darbi – no Modes muzeja kolekcijas ļaus novērtēt gan izcilas piegriezēju, šuvēju, izšuvēju, mežģīņu darinātāju prasmes, gan iespaidīgas modes dizaineru idejas.
Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 17. jūnija. 15. jūnijā plkst. 14.00 notiks izstādes preses skate, savukārt 16. jūnijā plkst. 18.30 notiks izstādes svinīgā atklāšana.
Modes muzejs Rīgā, Grēcinieku ielā 24, durvis vēra 2016. gada oktobrī. Muzejs ir privāts, to vada arhitekte Natālija Muzičkina, muzeja īpašniece. Gadu gaitā muzejs ir sarīkojis deviņas izstādes, kā arī organizējis desmitiem lekciju, nodarbību, semināru un pat teātra izrādes. Muzejam ir arī tiešsaistes grāmatu veikals, kas piedāvā izdevumus par modi un stilu.