Tomēr... Dzirdot ēterā ierakstītos apsveikumus tik tuvajā 15 gadu jubilejā, esmu saklausījusi kādu kļūdu. Vairāki radio SWH sveicēji to sauc par pirmo komerciālo radio Latvijā. Pats radio to daļēji apstiprina savā interneta mājas lapā, kur teikts „A/s Radio SWH dibināta 1993. gadā kā pirmā privātā radiostacija Latvijā ar pašas veidotu programmu”.
Labi, vairs neteikšu meli, tas ir tikai mīts. Parunājos ar kolēģi Sergeju Kruku un mēs vienojāmies, ka tā ir vismaz kļūda. Savā grāmatā „Radiožurnālistika” Sergejs raksta: „Privātā mūzikas radio pionieris Latvijā ir „Radio Sigulda”, kas ultraīsviļņu ēterā skanējumu sāka 1991.gada 15.maijā. Par pirmo radio Rietumu FM diapazonā 5.augustā kļuva Rīgas „Radio AA”” (tagadējā MIX FM). Tā programmā skanēja krievu Radio Roks, ko ar satelītu translēja no Oslo. Taču vēlāk tas sāka veidot savas ziņu programmas. Vēl nedaudz no Kruka rakstītās radio vēstures: „1992.gadā 1.martā Rīgā darbu sāka mazrunīga, mazjaudīga un ar grūtībām uztverama stacija „Radiodejas”” ( vēlāk Super FM un vēl vēlāk –European Hit Radio); „1992.gada 25.novembrī „Radio AA” īpašnieks SIA „RNR” vidējos viļņos atklāja „Radio- 2””. Pirmajos divos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika dibināti vēl vairāki privāti radio reģionos. Tātad pirms Radio SWH bija arī citi.
Domāju, ka šie precizējošie fakti neko ļaunu nenodara radio SWH svarīgumam un tā nozīmei. Radio SWH nav pats pirmais, bet pirmais ļoti daudzās jomās. Pirmkārt, mūzikas sakārtojuma un skaidra muzikālā formāta ziņā Radio SWH darbojies ļoti pārliecinoši. Tas ir radio, kas profesionāli izkopa tikai sev raksturīgu mūziku un pamazām ienesa savā saturā nozīmīgus teksta raidījumus.
Otrkārt, tajā izveidots un joprojām ļoti labi darbojas spēcīgs un prasmīgs ziņu dienests. Uzskatu to par pašu labāko, kas ir šajā radio un labāko komercradio vidū.
Treškārt, bet varbūt arī pirmkārt, Ufo un Freža fenomens, kas katru rītu dāvājis nācijai to tik nepieciešamo domas brīvības sajūtu, bez kuras mēs vairs nekas nebūsim tādi kā agrāk. Varbūt kādreiz mēs atzīsim, ka tieši viņi un „BB Brokastu” komanda, kurā ir arī Andris Zeibots, mums gadiem ilgi ļāvuši mācīties nenopietni uztvert pašiem sevi un tāpēc neko nezaudēt. Ja to noskaņojumu, asprātību, jautrību, stulbos jociņus, mazliet jēlības, labdabīgo zirgošanos un nedaudz augstprātīgas žults neveiksmīgākos rītos varētu nosvērt kilogramos un pārdot, šie puiši jau sen būtu visu miljonāru sarakstu augšgalā. Lai cik slavinošus ditirambus es vēl varētu sacerēt, viņi ir radio stila ikona, kas katru rītu mostas no jauna. Tas tiešām ir lieliski! Vismaz man tie ir bijuši paši labākie rīti šajos gados, kad, braucot mašīnā, esmu skaļi smējusies par viņu jokiem un atkal tikpat skaļi, kad tos atstāstījusi kādam citam. Pa auto logu esmu redzējusi, ka citi smejas tikpat sirsnīgi un jutusies labi.
SWH bija pirmais arī izvēloties zvaigžņu principu ētera un neētera cilvēku atlasē. Radio SWH vispirms izveidoja savu personību komplektu, bet tad ļoti jutīgi un ātri uztvēra tos, kas varētu noderēt. Vai atceraties, kad tur strādāja Renārs Kaupers? Viņam sekoja vēl vesels pulks. Bija gan dažas neveiksmes, teiksim, nevarīgais fabrikas šova Blūms, bet kopumā šī pieeja bijusi ļoti auglīga.
Šis ir radio, kuru joprojām cenšas atdarināt, cenšoties kopēt tā panākumus, jo viņi daudz ko sākuši pirmie. Viņiem ir arī pats labākais mājās braukšanas raidījums ar Egonu Reiteru. Viņiem vienmēr ir jaunas idejas un pats radio ir ļoti dzīvīgs.
Iespējams, es to mazliet mīlu. Tāpēc man ir žēl, ka pāris pēdējos gados bijusi sajūta, ka daži šajā radio vairs necenšas. Varbūt noguruši, varbūt tāpat ir labi? Reizēm liekas, ka pāri programmai nedaudz pārklājusies rutīna. Vismaz tajos rītos, kad Ufo atkal stāsta, ko iepriekšējā vakarā skatījies pa televizoru. Vismaz tajos vakaros, kad raidījums „Ar dziesmu par dzīvi” demonstrē tiešām sliktus radio intervēšanas paraugus. Reizēm, kad man liekas, kur palikusi labā mūzika un kāpēc Grēviņš ir ēterā tikai vēlos vakaros?
Bet visādā ziņā – paši sirsnīgākie apsveikumi svarīgajā jubilejā!