Valdis Celms ir Latvijas kinētiskās mākslas pionieris, kura radošie meklējumi saistīti ar formas, kustības un telpas organizāciju. Daudzi viņa darbi eksistē tikai skiču formā, un arī XX gadsimta 70. gados iecerētās kinētiskās skulptūras Pozitrons un Dzīvības ritmi pirmoreiz īstenotas RIBOCA2 ietvaros.
"Šis notikums ir īpašs ne tikai tāpēc, ka dāvinājums bagātinās LNMM krājumu ar izcila latviešu mākslinieka darbiem, bet arī tādēļ, ka parasti biennālēm radītie darbi paliek pašu mākslinieku īpašumā. Valda Celma radītās laikmetīgās mākslas vērtības, kas tapušas RIBOCA2 ietvaros, paliks vietējiem un ārvalstu mākslas mīļotājiem Latvijā," stāsta Rīgas biennāles fonda dibinātāja Agnija Mirgorodska.
"Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts par šo dāvinājumu, kas būtiski papildina mākslinieka Valda Celma darbu kolekciju muzeja krājumā. Valda Celma sniegums kinētiskās mākslas jomā ir atzīstams un augstu vērtējams, tādēļ jo īpašs ir prieks par tik veiksmīgu šodienīgo risinājumu vērienīgo objektu izveidē un eksponēšanā. Dāvinājums apliecina mūsu kopīgo izpratni par vērtībām, to apzināšanu un saglabāšanu," pauž LNMM direktore Māra Lāce.
Pozitrons ir lielformāta kinētiskā skulptūra, kuru Valdis Celms veidojis 1976. gadā elektronikas rūpnīcas Pozitron priekšpagalmam Ivanofrankivskā, Rietumukrainā. Bija iecerēts, ka tā piedalīsies rūpnīcas ikdienas dzīvē ceļot darba sparu, tomēr sākotnējā iecere netika īstenota. Vienlaikus Pozitrona dizaina ideja kļuva par ikonisku atskaites punktu Baltijas kinētiskajā mākslā 1970. gados, un nelieli šī objekta modeļi un fotokolāžas regulāri parādījušies Valda Celma darbos. Skulptūras metāla konstrukcija ir veidota no divām sfērām, kuru centrā paslēpts motors izraisa lēnu rotāciju. Mainīga gaismas programma izgaismo darbu dinamiskos krāsu ornamentos secībā, kas sākotnēji tika radīta, lai signalizētu par strādnieku darba ritmu rūpnīcā: darbdienas, svētdienas, īpašie svētki, gadskārtējās svinības.
Savukārt Dzīvības ritmi ir lielformāta kinētiskā sienas skulptūra, kuras iespaidīgajā karkasā atrodas caurspīdīgu lenšu slāņi. To svītrojums pārklājas, radot vizuālas interferences rakstu, kāds rodas, krustojoties paralēlu līniju laukumiem. Savienojot optiskās un kinētiskās mākslas aspektus, viena no lentēm atrodas nemitīgā lēnā rotācijā, darba divdimensiju plaknē radot mainīgu ģeometrisku baletu.
"Savos kinētiskajos darbos es sekoju vienam principam: vispirms man jārada vizuāli uztverama forma, struktūra. Pēc tam man tā jāinterpretē ar noteikta procesa palīdzību, tas ir, ar kādu kustību vai kustību kopumu, kas radies no gaismas, krāsas un formas mijiedarbības, kas sakārtota noteiktā kārtībā un harmonijā. Kinētisks objekts ir līdzīgs dabas radītajam – augošam kokam. Dažādas laika un telpas situācijas mums atklāj augoša koka mainīgo attēlu; dienā tam ir dimensijas, bet vakarā – siluets. Tā ēnas var būt statiskas vai neticami mobilas. Mainoties gadalaikiem, koks izskatās citādāks, bet vienmēr paliek koks. Metafora par kinētisko objektu kā koku ilustrē mana darba pamatideju," stāsta Valdis Celms.
Abas skulptūras turpmāk atradīsies LNMM krājumā un līdz 8. augustam ir apskatāmas Purvīša balvas izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā.
Seko līdzi aktuālajam arī notikumam veltītajā Diena.lv sadaļā!