Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Latvijas dizaina vēsturē nozīmīgs ir Arnolda Vilberga vārds. Ar savam laikam novatorisku saturisko un it īpaši tehnisko risinājumu tie veido mūsu zemes dizaina zelta fondu. Zudušā mantojuma klāstā ierindojami spilgti mākslinieka radītie telpu apgaismes un dekoratīvie objekti kādreizējos sabiedrībā populāros restorānos, kafejnīcās un ēdnīcās gan Latvijā, gan citur toreizējā PSRS – to vidū Rīgā: Palladium (1965), Rīga (1966), Vita (1969), Luna (1974), Ļeņingrada (1985), Ogrē Ogrīte (1965), Inčukalnā Sēnīte (1968), Ventspilī Jūras vārti (1976), Maskavā Metropole (70. gadi). Dizaina pērles radītas kultūras iestādēm, atpūtas namiem, viesnīcām, veikaliem. Vēl saglabāti savā sākotnējā vietā ir dekoratīvie stikla kausējumi Latvijas filharmonijā (1968), apgaismes sistēma Drellis Rīgā Dailes teātra ēkā (1977), lustra un vitrāžas Saldus rajona kādreizējās p/s Druva tradīciju zālē (1976), arī dekoratīvais apgaismes "ziedu dekors" pie bijušā Saktas (70. gadi) puķu veikala. Zudušo darbu rinda ir garāka, tajā ierindojas arī Rīgas viesnīcas Tūrists (1978) apjomīgās apgaismes lustras, dekoratīvie stikla matējumi Siguldas Ziedlejas ēkā (70. gadi), Ventspils Jūras vārtu (1976) zāles apgaismojums, Ogres toreizējās Izpildkomitejas dekoratīvie gaismas ķermeņi (70. gadi) u. c.
Arnolds Vilbergs aktīvi iesaistījies arī sadzīves lietu rūpnieciskā dizaina izstrādāšanā. Viņa idejas radīts bija kādreiz visās PSRS bankās un daudzos veikalos lietotais monētu trauks, tam bija Vissavienības patents (1965), neskaitāmi ir mākslinieka izstrādātie un realizētie dizaina priekšlikumi stikla trauku ražošanā toreiz vēl plaukstošās Latvijas stikla rūpnīcās – Līvānos un Rīgā. Guvis labu izglītību studijās Latvijā un Čehijā, Arnolds Vilbergs ierosināja stikla dizaina nodaļas izveidi 1963. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā, pats kļūdams par jaunās stikla mākslinieku paaudzes skolotāju. Paralēli lielajiem sabiedriskajiem un rūpnieciskā dizaina projektiem tapuši daudzveidīgās tehnikās darināti augstvērtīgi mākslas darbi, no kuriem liela daļa rādīti ikgadējās mākslas izstādēs un vēlāk nokļuvuši Latvijas muzeju krājumos. A. Vilbergs dāsni savus darbus dāvājis muzeju kolekcijām, veidojot bāzi Latvijas stikla dizaina vēstures liecību saglabāšanai un izpētei.
Mākslinieka pēdējo gadu desmitu īpašā interešu lokā bijušas filozofisku, Visuma izziņas un tautas gara mantu apzināšanas tēmas, to atveide uz stikla platēm, virtuozos dimanta griezumos, matējumos, gleznojumos un citās apstrādes tehnikās demonstrējot savas mākslinieciskās domas plašumu un dziļumu.
Paliek Simbols…