Kā ziņots, iestājoties siltākam laikam, sparīgi pie darba ķērušies kūlas dedzinātāji visā valstī, ik dienas izraisot vairākus desmitus, pat pusotru simtu ugunsgrēku. Arī pirmdien, kad lielākajā daļā Latvijas lija lietus, tika reģistrēti trīs kūlas ugunsgrēki, tomēr aizvadītajā diennaktī kūlas dedzināšanai labvēlīgi laikapstākļi nav bijuši.
Kopējais kūlas ugunsgrēku skaits šogad sasniedzis 1295 ugunsgrēkus.
LETA jau ziņoja, ka kūlas ugunsgrēki nopostījuši vairākas ēkas, bet 11.aprīlī kūlas ugunsgrēkā gājusi bojā kāda 1935.gadā dzimusi sieviete. Traģiskā nelaime notika Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, pie kādām lauku mājām.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas.
Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.