Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Nekā Personīga norādīja: nevarot izslēgt, ka nopludināta informācija arī no citām lietām, ne tikai Latvenergo lietas. Pēc Kalnmeiera teiktā, izmeklētāji šobrīd cenšas noskaidrot noplūdes sākumu, jo beigu datums ir zināms līdz ar KNAB izmeklētāja Ruslana Balakleiska atstādināšanu.
No presē izskanējušās informācijas zināms, ka Balakleiskis tiek vainots slepenās informācijas nopludināšanā. Taču iespējams, ka viņš nav vienīgais, kas slepus iznesis lietas materiālus. Nekā Personīga zināms, ka Balakleiskis nestrādāja ar Latvenergo lietu, līdz ar to nopludinātos lietas materiālus viņš vai nu no kāda sava kolēģa nozaga, vai arī kāds viņam palīdzēja.
Vienlaikus KNAB apgalvo, ka zinājuši par Latvenergo kukuļošanas lietas materiālu noplūdi vēl pirms sarunu publiskošanas. KNAB priekšnieks Jaroslavs Strelčenoks Nekā Personīga norādīja, ka informācija par materiālu noplūdi bijusi gan no “iekšienes, gan ārienes. Ārējā informācija, kas tika publiskota, palīdzēja mums tieši identificēt un noskaidrot [iespējamo vainīgo].”
Kādas bija šīs pazīmes, KNAB neatklāj, taču presē parādījās ziņas, ka sarunu ieraksti sākumā piedāvāti galvenajam aizdomās turamajam Latvenergo lietā, Kārlim Miķelsonam. Prasītā summa – 25 000 lati. Miķelsons par piedāvājumu informējis KNAB. Viņa advokāts Egons Rusanovs raidījumam gan šo informāciju nekomentēja, norādot, ka viņa klients nekādus komentārus nesniegs.
Izmeklētāji pieļauj, ka, Miķelsona sarunu ierakstus žurnālistiem nodeva, kad tos neizdevās pārdot. Drīz pēc tam KNAB paziņoja, ka atstādināts tā darbinieks, kuram bijis arī sadarbības partneris varas aprindās - augsta valsts amatpersona. Varasiestādes joprojām oficiāli nav nosaukušas uzvārdus. Presē parādījās informācija, ka vainots tiek KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis, bet ar viņu saistītā augstā amatpersona ir Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.