Kā ziņots, pērnā gada rudenī Vilkaste ECT jau iesniedza sūdzību pret Latvijas valsti. Viņas advokāts Aivars Bērziņš pastāstīja, ka Vilkaste ECT sūdzas par valsts tiesībsargājošo iestāžu darbinieku rīcību, "realizējot kriminālas vajāšanas politiku pret viņu". Pamatā sūdzība bija vērsta pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem.
"Es un mani radinieki, bērni atrodas kā kara poligonā. Šajā laikā daudzi mani radinieki ir aizgājuši no dzīves. Arī mani dzīvnieki ir miruši, jo viņi uzņem sevī to sāpi, ko esam spiesti pārdzīvot. Mani nepārtraukti izseko, noklausās," intervijā laikrakstam sūrojusies Vilkaste.
"Mana dzīve pašlaik ir līdzīga detektīvromānam, manā kalendārā nav neviena brīva lodziņa, es jau vairs nespēju sekot līdzi visam, kas man jādara - vienā lietā jāiesniedz kādi dokumenti, citā procesā jāsniedz liecības, un tā katru dienu. Nekam citam man vairs nav ne minūtes laika. Jūs jau neticēsiet, bet es nofotografēju automašīnu, kas man sekoja. Šī automašīna nezin kāpēc pieder Latvijas armijai. Pēc dažām stundām šo fotoaparātu gaišā dienas laikā, izsitot stiklu, no mana šofera automašīnas izzaga," apgalvojusi Vilkaste.
Pēc Vilkastes vārdiem, pastāvot ap 50 kriminālprocesu un vēl aptuveni 100 civilprocesu, kuros viņa piedaloties dažādos statusos - galvenokārt kā lieciniece. "Tomēr uzskatu, ka visi šie procesi ir pret mani. Arī pret maniem draugiem, tuviniekiem, paziņām. Ar tiem tiek postīta mana dzīve, mans bizness, mana veselība un manu bērnu ticība taisnīgumam."
"Attīsim kinolenti atpakaļ un paskatīsimies, ar ko viss sākās. Viss sākās ar draudiem, izspiešanas draudiem un noziegumiem pret mani, kas nav izmeklēti līdz pat šim laikam. Manu tiesību pārkāpumi notiek tāpēc, ka cilvēku grupa no speciālajiem dienestiem, sadarbojoties ar noziedzniekiem, cenšas noslēpt savu noziegumu pēdas. Man ir pamats pieļaut, ka izspiešana ir speciālo dienestu darbinieku un noziedznieku kopdarbs. Lai noslēptu savu noziegumu pēdas, tiek ierosināti desmiti kriminālprocesu un simti civilprocesu. Tādā veidā viens process ir saskaldīts simtos un tie ir pavērsti pretējā virzienā - pret mani," turpinājusi Vilkaste.
Vilkaste atkārtoti uzsvērusi, ka viņas nedienas sākušās pēc tam, kad 2005.gada beigās viņa noslēdza vienu no lielākajiem darījumiem nekustamo īpašumu jomā par zemi pie Mežaparka. "Te arī sākās manas nedienas, jo parādījās cilvēki, kas bija nodomājuši, ka var no manis šo to izreketēt," sacījusi Vilkaste, atzīstot, ka sākumā no viņas kaut kas arī esot ticis "izreketēts", jo viņa bijusi nobijusies. "Taču pēc tam sapratu, ka tam nekad nebūs gala un malas - nav nozīmes, cik es atdošu, tik un tā nāks un prasīs vēl."
Taujāta, vai viņa ir devusi amatpersonām kukuļus, Vilkaste to noliegusi. "Apsūdzībā tieši tā arī ir norādīts, ka nezināmā vietā, nezināmā laikā un nenoskaidrotu summu. Ja skatītos šo lietu atsevišķi no Rīgas domes korupcijas lietas, tad tai vispār nebūtu nekāda juridiska pamata." "Diemžēl arī lietu iztiesāšanas secībā un ātrumā pastāv dubultstandarti. Izspiešanas lieta kopš 2006.gada vēl nav iztiesāta. Tajā pašā laikā tie procesi, kas ierosināti pēc izspiedēja iesniegumiem, jau pirmajai instancei ir garām," neapmierināta bijusi Vilkaste.
Runājot par lobistu darbu ASV, kuri centās pievērst sev uzmanību Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā ASV, Vilkaste liegusies, ka to darbība ir saskaņota ar viņu - aktivitātes izvēršot "cilvēktiesību komiteja" "Taisnīgumu Inārai".
"Komiteja sadarbojas ar daudzām cilvēktiesību organizācijām visā pasaulē. Amerikāņi acīmredzot ir atsaukušies ātrāk par citiem un skaļāk par citiem. Godīgi sakot, es negaidīju tādu uzmanību manam gadījumam un esmu pateicīga viņiem par atbalstu. Es nekādā gadījumā neesmu varējusi ietekmēt kādu ASV plašsaziņas līdzekļu saturu vai to, ka kādas organizācijas izvēlas piketu kā formu, lai sabiedrība pievērš kādai problēmai uzmanību," apgalvojusi Vilkaste.
"Patiesībai ir jābūt sadzirdētai, lai cik tā skaudri skanētu. Cik es esmu rakstījusi iesniegumus, lai pievērstu uzmanību rupjajiem tiesībsargājošo iestāžu pārkāpumiem pret mani! Cik es esmu centusies pievērst uzmanību manis vajāšanai, taču nekur līdz šim neesmu saņēmusi atbildi pēc būtības vai arī esmu saņēmusi atrakstīšanos," turpinājusi Vilkaste, "esmu parasts cilvēks, esmu uzņēmēja, sieviete, māte. Es ne ar vienu necīnos un negribu cīnīties – es lūdzu valstij palīdzību. Es vēlos, lai mani sadzird."
Vilkaste devusi mājienus, ka pret viņu varētu būt vērstas arī "kādas politiskās spēles". "Tad ir šausmīgi, ja pie mierīgajiem iedzīvotājiem mājās ienāk politika. (...) Negribu būt iejaukta kādos politiskos procesos, tie ir no manis tik tāli. Ne visai labi orientējos, kurš ar ko pazīstams, kādas politiskas kaislības kurā brīdī aktuālas. Bet redzu, ka kādā laika nogrieznī ir sakritušas politiķu daļas, noziedznieku un virknes specdienestu darbinieku vēlmes. Lai viņi spēlējas savās smilšu kastītēs! Es vēlos atgūt savu dzīvi - tas ir mans mērķis".