Publiskai apspriešanai nodotais jaunais Pašvaldību likums cita starpā paredz ieviest konsultatīvās iedzīvotāju valdes. Plānots, ka valdi uz četriem gadiem ievēlētu dome, par visiem izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Tas gan ir pretrunā ar Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu (kas nostiprināts arī administratīvi teritoriālās reformas jumta likumā) valdes ievēlēt tiešās vēlēšanās. Tām būtu tiesības ne vien konsultēt pašvaldību par vietējai kopienai svarīgiem jautājumiem, bet arī iesniegt lēmuma projektus izskatīšanai domes sēdē. Šādas valdes (padomes) darbojas vairākās pašvaldībās, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi ir tuvi Līvānu novada modelim. Tiesa, ja likuma normu par iedzīvotāju valdēm Saeimā pieņemtu VARAM izstrādātajā redakcijā, Līvāniem dažas korekcijas būtu jāievieš.
Cik sena Līvānu novadā jau ir pieredze ar iedzīvotāju valdēm?
Mēs jau 20 gadus strādājam pēc šāda principa. Līvāni uzreiz aiz Kandavas novada bija otrais novads Latvijā, kas izveidojās pirmajā administratīvi teritoriālās reformas posmā. 1999. gadā, kad Līvānu pilsēta apvienojās ar pirmajiem diviem pagastiem, starp šīm trim pašvaldībām tika noslēgta vienošanās, ka viens no tālākas darbības punktiem būs iedzīvotāju konsultatīvās valdes, lai nezustu pagastu identitāte un lēmumu ietekmēšanas iespējas. Vienošanās ietver arī punktus par budžeta sadalījumu, iedzīvotāju pasažieru pārvadājumiem un citas lietas. Pēc pašvaldību vēlēšanām un jaunās domes sasaukšanas tiek izsludināta publiska pieteikšanās uz valdes locekļu amatiem gan pašvaldības mājaslapā, gan pašvaldības informatīvajā izdevumā. Jebkurš, kas vēlas būt aktīvs, var pieteikties. Pieteikumus skata jaunievēlētā dome, un par katru kandidātu tiek balsots. Katrā pagasta valdē var būt septiņi cilvēki.
Vai visos pagastos tādas ir?
Pašvaldībā ir pilsēta un pieci pagasti. Katrā pagastā ir valde septiņu locekļu sastāvā. Pilsētai valdes nav. Esam ar VARAM runājuši, kā šī sistēma strādās pēc novadu reformas, jo pastāv doma, ka būs jāveido arī pilsētu valdes, bet, tā kā Līvānu pilsēta ir arī novada administratīvais centrs, tad pilsētā valdes nav.
Valžu locekļi saņem par to atalgojumu?
Jā, pašvaldība maksā, jo valdes ir līdzvērtīgas domes komisijām. Līdzīgi kā komisiju locekļi arī valdes locekļi saņem atalgojumu par nostrādātajām stundām. Summa ir ļoti, ļoti simboliska. Atbilstoši komisiju atlīdzības noteikumiem – 6,62 eiro par stundu. Maksimālais stundu skaits ir 10 stundas mēnesī. Tā ir summa uz papīra.
Vai uz šiem amatiem ir liela konkurence, cilvēki piesakās vairāk, nekā ir vietu?
Godīgi sakot, iedzīvotāji ārkārtīgi neraujas uz šo amatu, jo viņi automātiski kļūst par amatpersonām. Līdz ar to ir jāpilda amatpersonas deklarācija, kas cilvēkiem kaut kādā ziņā sarežģī dzīvi. Ir pat bijuši gadījumi, kad cilvēki grib darboties valdē un viņus arī ievēl, bet pēc laika vairs negrib pildīt deklarācijas un lūdz sevi atsaukt no valdes darba. Tad atkal tiek izsludināta pieteikšanās un meklējam jaunu vietā.
Kādi ir kritēriji, pēc kuriem domes deputāti vērtē, der vai neder cilvēks valdei?
Tādu konkrētu kritēriju nav. Neesam arī tik liela pašvaldība un cilvēkus pagastos zinām. Valdēs parasti ir skolu direktori vai kultūras iestāžu, bibliotēku pārstāvji. Tie ir vietējie viedokļu līderi, kas ir aktīvi un var izteikties par pašvaldībā notiekošo vai arī aiznest līdz domei tās idejas, kas virmo pagasta sabiedrībā. Bibliotēkās cilvēki katru dienu nāk un stāsta savu sāpi – šis cilvēks ir kā starpnieks, kā satelīts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 29. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!