Karstākais pavasara cikla spēlētājs. Hokeja terminoloģijā izvēlētais epitets šā gada martā bija attiecināts uz Eduardu Tralmaku, kas Čehijas ekstralīgas regulārās sezonas pēdējā spēlē pēdējās desmit minūtēs Kladno komandas Rytirzi rindās iekrāja 5 (3+2) rezultativitātes punktus. "Es joprojām uz to spēli atskatos kā uz septīto pasaules brīnumu," uzrunāts aprīļa pēdējās dienās, joprojām neizpratnē ir Eduards. Apbrīnojamā punktu raža tik īsā laika sprīdī Tralmakam ļāva apsteigt galveno konkurentu par vienu punktu un kļūt par Čehijas ekstralīgas, kas ir viena no spēcīgākajām Eiropā, rezultatīvāko spēlētāju.
Pēc pāris nedēļām "Čehijas snaiperis" vēlreiz nokļuva mediju uzmanības degpunktā. NHL komanda Detroitas Red Wings ziņoja par divvirzienu līguma parakstīšanu ar Tralmaku. Aiz okeāna Eduards desmit gadu bija gājis uz šo mērķi un pēc pārcelšanās uz Eiropu sapni par NHL jau teju bija izsapņojis, bet izrādījās, ka vienā pavasarī var notikt divi brīnumi. Lai gan otrā gadījumā pareizāk būtu teikt, ka taisnība tomēr ir uz šīs pasaules. Pēc Eduarda stāstītā par viņa iegūto rūdījumu Latvijā un aiz okeāna, gan jau piekritīsit, ka ieguldītajam darbam kaut kad vajadzēja nest augļus.
Esi pilsētas vai lauku puika?
Esmu uzaudzis pilsētā, bet neteikšu, ka ar laukiem esmu uz jūs, jo agrā bērnībā vasarās dzīvoju laukos pie vecvecākiem Alūksnes pusē. Protams, hokeja gaitas un skolas laiks man pagāja pilsētā.
Cik zinu, laukos iemācījies gan kartupeļu vagas dzīt, gan apguvi iemaņas ogu biznesā.
Jā, un esmu ļoti priecīgs, ka ieguvu šādu dzīves pieredzi. Var teikt, ka laukos izgāju vīrišķības skolu. Skatījos, kā vectēvs remontē automašīnu Moskvič un, protams, darīju visus lauku darbus – aru, lasīju, stādīju un ko tikai vēl ne. Kovidlaikā pastrādāju lauku biznesā, konkrētāk, melleņu savākšanā un nodošanā. Tajā gadā pandēmijas dēļ hokeja sezona Amerikas koledžā sākās vēlāk un es Latvijā ieguvu pirmo kārtīgo darba pieredzi. Sajutu, ko nozīmē būt cilvēkam bosam. Man nebija tikai viens darbs, tā teikt, no punkta A līdz B. Bija jāpārvalda ogu savākšanas punkti, vajadzēja būt priekšniekam un arī pašam sev grāmatvedim. Autobusā pārvadāju ļoti daudz skaidras naudas. Gadījās arī, ka mani gribēja apmuļķot. Tajā biznesā katrs cenšas iegūt pēc iespējas vairāk naudas. Man viss bija jākontrolē. Iesākumā biju naivais jaunietis, kurš uzskatīja, ka dzīvē notiek tikai labas lietas, un pirmo reizi sastapos ar situācijām, kad cilvēki saka vienu, bet dara pavisam citu.
Kādi ir ogu biznesa ķēdes posmi?
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!