Diskusijā daudzkārt tika piesaukta Valsts prezidenta Egila Levita vēstule ATR komisijai, kurā viņš cita starpā norādīja, ka, nosakot veidojamo republikas pilsētu un novadu pašvaldību robežas, būtu pienācīgi apsverama arī vietējo kopienu kultūrvēsturiskā identitāte un piederības apziņa konkrētai latviešu vēsturiskajai zemei.
Trūkst risinājuma
Strenču novada, kā arī Burtnieku novada Ēveles pagasta un Beverīnas novada Trikātas pagasta pievienošana Valkas novadam izraisīja iedzīvotāju protesta akciju dienu pirms komisijas sēdes, izvedot uz tranzītielas aptuveni 50–70 smagās tehnikas vienību. Taču, lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Madars Lasmanis pirms divām nedēļām optimistiski solīja izstrādāt priekšlikumus, kā risināt Valkas novada problēmu, tagad nācās atzīt, ka visaptveroša risinājuma joprojām nav.
Lasmanis atsaucās uz Finanšu ministrijas (FM) vēstuli un norādīja, ka, lai izveidotu speciālu ekonomisko zonu tieši Valkā, vajadzīgs saskaņojums ar Eiropas Komisiju, bet īpašs nodokļu regulējums tikai Valkas novadam nav iespējams.
Vienlaikus varētu apsvērt iespēju apzināt, cik Valkas iedzīvotāju deklarējušies Igaunijas robežpilsētā Valgā, un, dalot pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotāciju, to ņemt vērā, kas dotu Valkai 500–700 tūkstošu ieguvumu gadā. Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) atkārtoja, ka izskanējušie vērtējumi par Valku kā neizdevušos pašvaldību neatbilstot patiesībai. Viņš norādīja, ka runa ir par tālāku nākotni, kad mazākiem novadiem būs mazāk iespēju. ''Tas, kurš vairāk traktoru izdzīs uz ielām, nav arguments, un diez vai valstsvīru cienīgi ir to ņemt vērā,''teica Valkas mērs. Viņš arī aicināja atrisināt Valgas pilsētas slimnīcas pakalpojumu pieejamības jautājumu Valkas iedzīvotājiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Fakts
senču ols
Bijušo rajonu robežās