Pašvaldības interesē reģionālo ceļu uzlabošana, lai iedzīvotāji ērtāk varētu nokļūt reģionu centros, kam īpašu programmu sola Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrs Pūce atzina, ka novada ceļu infrastruktūra nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem līdz ar reformu.
Problēma ir Latvijas ceļu kopējā kilometrāža, kas divkārt pārsniedz Igaunijas ceļu garumu un pat nelielās apdzīvotās vietās ir daudz ceļu no visām pusēm.
"Ceļus neviens nav slēdzis, jo tas būtu nepopulāri. Katra ceļa galā jau kāds dzīvo," viņš pauda un norādīja, ka līdzšinējās ceļu atjaunošanas stratēģijās valsts koncentrējusies uz noslogotāko ceļu atjaunošanu, taču VARAM plāno programmu reģionālās reformas ietvaros, paredzot konkrētu ceļu posmu atjaunošanu. Tikpat aktuāls temats ir skolu tīkla sakārtošana. Par to ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs uzsvēra, ka nevienā no bijušā Talsu rajona skolām ārpus Talsiem nav pietiekama skolēnu skaita. "Uzturot tik dārgu pakalpojumu, nekādi ieguvumi nav iespējami," viņš norādīja.
Apvienotajā Talsu novadā paredzēts iekļaut Mērsraga un Rojas novadus, kuri 2009. gadā notikušajā reformā tika apvienoti, bet pēc ne pārāk ilga laika Mērsrags panāca atdalīšanos. Pašlaik šādas vēsmas vairs nav dzirdamas, ko pamato skaudrie dati. "Neesmu sastapis nevienu, kurš teiktu, ka būtu pret reformu. Desmit gadu laikā Mērsrags zaudējis 15% iedzīvotāju. Paši nevaram turpināt attīstīties," atzina Mērsraga novada mēra pienākumu izpildītājs Andris Leitas (LZS).
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 18. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
P
P
Ķieģelis