"Pārbaudījumus patlaban piedzīvo tie ziemāju lauki, kuri atrodas gājputnu migrācijas ceļos. Migrējošās zosis un gulbji nolaižas mitrajās vietās ganīties un atpūsties. Īpaši iecienīti ir tie lauki, kuros slikti strādā meliorācijas sistēmas un izveidojušās lielas peļķes. Tieši zosu bari nolaižas pat desmit metrus no mājas, nebaidoties ne no mājiniekiem, ne suņiem," norādīja biedrības valdes locekle Ieva Alpa-Eizenberga.
Viņa arī uzsver, ka visi zaudējumi, ko putni nodara sējumiem, patlaban nav pat prognozējami un pilnībā būs jāsedz pašiem zemniekiem.
Tāpat biedrībā norāda, ka kopumā graudaugi Latvijā ir labi pārziemojuši, savukārt vasarāju sēju Vidzemes un Latgales pusē kavē pārmērīgais mitrums uz laukiem, kamēr pārējā Latvijas daļā sējas darbi ir tuvu noslēgumam.
"Pavasara darbi pilnā sparā rit visā Latvijā - lauksaimnieki sēj vasarājus, dod papildmēslojumu ziemājiem, kā arī vienlaikus veic dažādus dokumentācijas sagatavošanas darbus - mēslošanas plānu izstrādāšanu saimniecībām, gatavo pieteikumus atbalsta maksājumiem, slēdz produkcijas realizācijas līgumus rudens ražai un optimizē saimniecību naudas plūsmas," norādīja biedrības pārstāvis Edgars Bērziņš.
Kā ziņots, pagājušajā gadā vasarāju sēja sākās aprīļa pirmajā nedēļā, vienlaikus lauksaimniekiem nācās pārsēt līdz pat 80% izsalušo ziemāju, kas veidoja papildu izmaksas apmēram 100 eiro uz vienu hektāru.
Neraugoties uz to, pagājušajā gadā kopumā Latvijā tika sasniegts visu laiku ražas rekords - 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2013.gadā un tiek skaidrots ar vasaras kviešu ražību un apsēto platību pieaugumu par 12,2%.