Tam piesaistītas arī bijušo Augstākās padomes deputātu pensijas, kādu J. Lagzdiņš gan vēl nesaņem. Taču viņš piekrīt, ka paredzētā iespēja deputātiem no 2013. gada atjaunot atalgojumu pilnā apjomā, pret ko iebilst Nacionālā apvienība, var palielināt plaisu starp varu un sabiedrību.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) atgādina, ka budžeta sagatavošanas laikā vienīgi neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa rosinājusi samazināt Saeimas deputātu algām paredzētos izdevumus, bet neviena frakcija, kas visas pārstāvētas arī Saeimas prezidijā, nav rosinājusi saglabāt ierobežojumus, kādi bija noteikti 2012. gadā, kad deputāti saņēma mazāku atalgojumu. Likums par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību noteic, ka deputāta alga ir saistīta ar vidējo algu valstī un mainās līdz ar tās pieaugumu.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) norāda, ka budžeta apspriešanas laikā no VL-TB/LNNK šādi priekšlikumi nav saņemti, bet, veicot atalgojumu sistēmas reformu 2010. gadā, Saeimas deputāti jau ir atteikušies no piemaksām par komisiju sēžu apmeklējumu, kā arī no sakaru un reprezentācijas izdevumu kompensācijām. Saeimas Preses dienesta sniegtā informācija liecina, ka deputātu mēnešalga 2013. gadā tiks aprēķināta, par pamatu ņemot valstī strādājošo mēneša vidējo darba samaksu 2012. gada pirmajā pusgadā, kas bija 474 lati, piemērojot koeficientu 3,2. Tātad deputāta mēnešalga šogad būs 1517 latu pirms nodokļu nomaksas, savukārt 2012. gadā tā bija 1417 latu.
Tā kā parlamentārieši nebija ieinteresēti budžeta apspriešanas laikā skaidrot vēlētājiem šīs izmaiņas savā nodrošinājumā, diskusija par to sākās tikai pēc VL-TB/LNNK aicinājuma koalīcijas partneriem grozīt likumu, lai pārejas perioda nosacījumus saglabātu līdz Saeimas pilnvaru beigām. Līdz ar valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām mainās arī piemaksas Saeimas amatpersonām, tāpat nedaudz palielinās maksimālais kompensāciju apmērs, uz ko deputāti var pretendēt, lai segtu dzīvojamo telpu īres un transporta izmaksas.
Koalīciju atbalstošā deputāte E. Siliņa pret Nacionālās apvienības iniciatīvu neiebilst un varētu par to balsot, atgādinot, ka arī pērn VL-TB/LNNK deputāti atbalstījuši viņas priekšlikumus valsts budžeta likumā par Saeimas budžeta samazināšanu. Taču vienlaikus deputāte uzsver, ka «tagad tas būtu vairāk populistisks gājiens, jo vilciens jau ir aizgājis» - šai diskusijai bija jānotiek budžeta apspriešanas laikā, bet tagad deputātiem kopā ir jāuzņemas atbildība par pieņemto likumu. Arī Reformu partijas frakcija, kas trešdien iepazinās ar Nacionālās apvienības iniciatīvu, secinājusi, ka «budžeta pieņemšanas laikā apvienība neizvirzīja nekādas pretenzijas vai priekšlikumus šādām izmaiņām», informē RP pārstāve Daiga Holma. RP uzskata, ka aicinājums nepaaugstināt atalgojumu ir uzskatāms par populistisku uzmanības pievēršanu vai, «iespējams, arī uzmanības novēršanu no citām neveiksmēm atsevišķu Nacionālās apvienības politiķu komunikācijā».
Viens no VL-TB/LNNK līderiem Gaidis Bērziņš novēloto reakciju uz deputātu algu pieaugumu skaidro ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) Jaungada uzrunu. Tajā valdības vadītājs ir atzinis, ka Latvijas izaugsmi cilvēki vēl nejūt katrā mājā un valstī daudzi vēl ir bez darba. «Nabadzība novados ir skaudra realitāte. Valdības uzdevums ir rūpēties par tiem, kuriem ir visgrūtāk, nodrošinot iespējas izglītoties un atrast darbu, saņemt valsts atbalstu grūtā brīdī. Tāpēc arī 2013. gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību,» Jaungada uzrunā sacīja V. Dombrovskis. «Ja solītais netiek pildīts, tad kāda ir premjera tautai teikto vārdu nozīme,» teica G. Bērziņš. Viņš apgalvo, ka apvienība jau pērnā gada nogalē ir rakstiski sagatavojusi priekšlikumus par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, vēloties sagaidīt partneru atbalstu tiem.