Kompānijas Visagino atominė elektrinė vadītājs Rimants Vaitkus Dienai apstiprināja, ka projekta mērķis paliek nemainīgs - kopā ar reģionālajiem partneriem un stratēģisko investoru uzbūvēt modernu un efektīvu atomelektrostaciju un nodrošināt projekta atdevi visām iesaistītajām pusēm.
Projekta gaita tagad ir atkarīga no pārmaiņām Lietuvas politiskajā spektrā. Lietuvas vēlēšanās uzvarējušās Darba partijas līderis Viktors Uspaskihs paudis, ka atbalsta atomenerģētikas ideju, tomēr, viņaprāt, ir svarīgi saprast, cik izmaksās Visaginas AES. Darba partijas potenciālie partneri valdībā ir sociāldemokrāti, kuru līderis Aļģirds Butkevičs sola nepieņemt sasteigtus lēmumus un pauž gatavību turpmākām sarunām ar stratēģisko investoru Hitachi, ziņo LETA. Trešais koalīcijas partneris provizoriski būs labējā partija Kārtība un taisnīgums, kas AES projektu atbalsta.
No Latvijas puses projekta praktiskajās sarunās piedalās a/s Latvenergo, bet gala lēmums par Latvijas dalību projekta īstenošanā būs jāpieņem Ministru kabinetam. Ekonomikas ministrija Dienai gan atturējās prognozēt, kad tas varētu notikt.
Jāvērtē ieguvumi
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien pavēstīja, ka Latvija joprojām ir ieinteresēta Visaginas AES attīstībā un gaida citu reģionālo partneru reakciju, savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija)Dienai teica, ka Latvija būtu gatava iesaistīties projektā tādā gadījumā, ja tas ir ekonomiski un saimnieciski pamatots un sniedz komerciālu izdevīgumu valstij. Iepriekš ziņots, ka Latvijai projektā būtu jāiegulda aptuveni miljards eiro jeb 700 miljoni latu, šīs investīcijas ir būtiskas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. Politiķi gan atturas apgalvot, ka Latvijas dalība Visaginas projektā nozīmētu izdevīgākus elektroenerģijas tarifus iedzīvotājiem. Pašlaik no projekta partnera Latvenergo puses kā jaunās AES galvenā priekšrocība tiek minēts pietiekams nodrošinājums ar elektrisko jaudu.
Atomelektrostacija gan ir dārga būvniecības procesā, taču vislētākā ekspluatācijā, un citu alternatīvu nav - lēš a/sLatvenergo Attīstības daļas vadītājs Oļegs Linkevičs. Viņš saka: «Daudzkārt izskanējuši dažādi pieņēmumi par to, ka izdevīgāk par dalību Visaginas AES projektā būtu uzcelt jaunu hidroelektrostaciju Daugavā.» Salīdzinot varbūtējo Daugavpils HES ar 300 MW jaudu un Latvijas dalību Visaginas AES projektā, O. Linkevičs secina - HES gadā saražotu ap 500 GWh elektroenerģijas, bet Visaginas AES projekta Latvijas daļa nodrošinātu piecreiz vairāk - ap 2040 GWh.
Pēc vairākus gadus ilgušas nenoteiktības Visaginas AES būvniecības lietā šogad 30. martā Lietuva parafēja koncesiju līgumu ar projekta stratēģisko investoru Japānas kompāniju Hitachi. Atbilstoši minētajam dokumentam Latvijas puses pārstāvim - Latvenergo - projektā būtu 20% daļu - tikpat, cik stratēģiskajam investoram Hitachi, Igaunijas valstij - 22%, bet Lietuvas valstij - 38%.
Šā gada jūnijā Lietuvas Seims pieņēma likumu par koncesijas piešķiršanu Visaginas AES projekta īstenošanas kompānijai, kā arī likumu par atomelektrostaciju, kas nepieciešams projekta realizēšanai. Jūnija beigās AES būvniecībai nepieciešamo Seima pieņemto likumu paketi parakstīja arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura īpaši uzsvēra - Visaginas AES projekts tā atbildīgas īstenošanas gadījumā uz vairākiem desmitiem gadu kļūs par visa Baltijas reģiona ekonomikas stimulu.
Politiķiem, ja viņi nolems virzīt tālāk Visaginas AES projektu, tagad būs nopietns izaicinājums argumentēt, kāpēc pretēji referenduma rezultātiem AES tomēr būtu jāceļ. Enerģētikas eksperts un kādreizējais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš uzskata, ka referenduma rezultāti ir «vairāk nekā pārliecinoši» un vēlētāji «sodījuši politiķus», kas droši vien nebija gaidījuši šādu rezultātu. Eksperta skatījumā ar Lietuvas referendumu ir pierādījies, ka attīstītajās valstīs uzbūvēt atomelektrostaciju ir gandrīz neiespējami.
Zvērināts advokāts Lauris Liepa uzsver, ka «konsultatīvam referendumam» nav saistoša spēka, tomēr šāda veida ieklausīšanās tautas viedoklī pēc referenduma negatīvā iznākuma ir dilemma Lietuvas politiķiem - ja «iet pret tautas gribu, tad jābūt nopietniem argumentiem, kāpēc to darīt».Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds aģentūrai LETA paudis, ka referenduma rezultāti vēl vairāk apgrūtinās jaunā kodolspēkstacijas projekta virzību.
Tā nav Fukušima
Visagina atrodas tikai 10 km attālumā no Latvijas un Baltkrievijas robežas. Ignalinas AES pavadoņpilsētas Visaginas būvniecība tika sākta 1975. gadā, tās nosaukums līdz 1994. gadam bija Sniečkus - par godu ilggadējam Lietuvas PSR Komunistiskās partijas pirmajam sekretāram Antanam Sniečkum, kurš šajā postenī atradās no 1940. līdz 1974. gadam. Visagina ir vienīgā pilsēta Lietuvā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju nav lietuviešu, un tā ir pilsēta ar visstraujāk sarūkošo iedzīvotāju skaitu valstī - pašlaik iedzīvotāju skaits nedaudz pārsniedz 22 tūkstošus cilvēku.
Projekts būtu nozīmīgs ieguvums darbvietu izveides ziņā, tomēr daudz šaubu pausts par projekta drošību, topošā AES pat salīdzināta ar Japānas Fukušimu.
O. Linkevičs noraida bažas par projekta drošību un piebilst, ka bez kodolenerģētikas cilvēce tomēr iztikt nevarēs. Viņš min piemēru - Zviedrija jau pirms 30 gadiem referendumā nobalsoja par visu AES slēgšanu, taču slēgta ir tikai viena visvecākā AES, un Zviedrija pašlaik neplāno atteikties no atomenerģijas. Japānā tās prefektūras, kas atrodas tuvāk Fukušimai, nolēmušas neizmantot atomenerģiju, bet tajās, kas atrodas tālāk, - atomenerģijas izmantošana turpināsies. Viedokli, ka Lietuvā plānots izmantot tieši tādas tehnoloģijas, kādas izmantotas Fukušimas AES, viņš sauc par neatbilstošu patiesībai un uzsver, ka Lietuvas gadījumā īpaši domāts par drošības sistēmām. O. Linkevičs arī norāda, ka Visagina nav seismiski aktīva zona kā Japāna: «Cunami vilni kādā Lietuvas ezerā ir grūti iedomāties.» Viņš gan atzīst: nevienam nav tiesību apgalvot, ka nekad un nekādos apstākļos nelaimes gadījums nevar notikt, taču ir pārliecināts, ka Visaginas AES plānotās tehnoloģijas ir daudzkārt drošākas par iepriekšējās paaudzes tehnoloģijām.
Atšķirīgās domās par projekta drošību ir tuvējās apkaimes iedzīvotāji Latvijas pierobežā. Silenes atpūtas parku, kas atrodas 15 kilometru attālumā no Visaginas, tūristi apmeklē galvenokārt tāpēc, lai baudītu neskarto Latgales dabu. Parka vadītāja Aļona Raščevska ir norūpējusies par iespējamo AES celtniecību, jo «cilvēki brauc pozitīvi uzlādēties tīrā gaisā» un, kas būs turpmāk, nav īsti skaidrs. Skrudalienas pagastā, kas atrodas tikai 20 kilometru attālumā no Visaginas, dzīvo 1050 cilvēku. «Jūs varat iedomāties, kāds ir cilvēku noskaņojums,» iedzīvotāju bažas pauž pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova. «Ja vēl tuvumā dzīvojošajiem būtu kādi atvieglojumi elektroenerģijas padevē, tad varētu mēģināt saprast,» saka gleznainās Latgales pierobežas pašvaldības pārstāve.
Daugavpils domes pārstāve Līga Korsaka pauž, ka pašvaldība ļoti gaida, kad tiks izvērtēta projekta ietekme uz vidi un cilvēku. Viņa norāda, ka pašvaldība ir ieinteresēta saņemt atlaides elektroenerģijai un veselības aprūpei, jo pilsēta atrodas tikai 30 km attālumā no topošā projekta.