Atklātā tikšanās notiks plkst.13.30 Bruņinieku ielā 29/31, 2.stāva zālē.
Lai arī organizācija vēlējās uzklausīt paša izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa argumentus, ministrs slimības dēļ uz tikšanos nevarēs ierasties. Kā aģentūrai LETA sacīja ministra padomniece Inita Blačforda, uz tikšanos ar LIZDA dosies IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa ar vietniekiem - Izglītības departamenta direktori Eviju Papuli un Nodrošinājuma departamenta direktori Svetlanu Batari.
Kā aģentūrai LETA sacīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, neskatoties uz to, ka ministra nebūs, viss notiks, kā plānots, un demisijas jautājums aizvien aktuāls.
Grigorjevs norādīja, ka LIZDA vadība konsultējas ar arodorganizācijām un padomes sēdē pēc ministrijas viedokļa uzklausīšanas lems par atbilstošām izglītības un zinātnes darbinieku interešu aizstāvības aktivitātēm, neizslēdzot ministra demisijas pieprasīšanu.
"Esam problēmu jūrā - šobrīd nenotiek efektīvs sociālais dialogs par nozarei svarīgiem jautājumiem, ministrijas paspārnē veidoto darba grupu darbs nav rezultatīvs, un trūkst informācijas, kā arī ministrija gausi veic likumdošanas izstrādi - esam uz to norādījuši jau iepriekš, bet Sadarbības memorandā iekļauto punktu klaju nepildīšanu mēs vairs nepieļausim," uzsver LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Grigorjevs klāsta, ka, pērnā gada 4.jūlijā noslēdzot Sadarbības memorandu, ministrs apņēmies kopā izstrādāt pedagogu motivācijas programmu, kurai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā bija jāstājas spēkā no šī gada 1.janvāra, taču programmas izstrādes laiks pārlikts jau divas reizes, bet uz LIZDA priekšlikumiem atbildes no ministrijas nav. Tāpat no 1.janvāra bija jānodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa no valsts budžeta.
"Papildu finansējuma nepieprasīšana no valsts budžeta 2013., 2014.-2016.gadam apdraud arī pāreju uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu, kā arī mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu. Līdz šim ir izstrādāts arī jauns Sadarbības memorands augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, par ko ministrijas darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, bet dokuments aizvien netiek virzīts uz parakstīšanu, nemaz nerunājot par tajā plānoto papildu finansējumu nozarei," akcentē LIZDA.
Tikmēr IZM par maldinošiem un nepamatoties nodēvējusi LIZDA izplatītos paziņojumus par finansējuma nepieprasīšanu Sadarbības memoranda izpildei, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja Ķīla padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda. Tāpat ministrija norādīja, ka Ķīļa demisijas pieprasījumam nav pamata.
Viņa norāda, ka LIZDA minētajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) ir runa par budžeta bāzes izdevumiem, taču budžeta maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu veido bāzes izdevumi un valsts pamatbudžeta attīstības izdevumi, kur iekļautas jaunās politikas iniciatīvas. Blačforda akcentēja, ka ministrija kopā ar sociālajiem partneriem strādā pie pedagogu motivācijas programmas izstrādes, kuras īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir attīstības jeb jauno politikas iniciatīvu, nevis bāzes izdevumi. Jauno politikas iniciatīvu izdevumu pieprasījumus ministrijām jāiesniedz FM un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 3.jūnijam, ko ministrija arī plāno darīt.
Blačforda arī atgādina, ka pērn augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā - 6 505 393 latu, 2014.gadā -14 404 463 latu, 2015.gadā - 14 404 463 latu apjomā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz Sadarbības memorands.
Savukārt 2013.gada 5.martā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016.gadam par 501 900 latiem ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados. "Tādēļ nav pamata apgalvojumiem, ka ministrija nepieprasa finansējumu Sadarbības memoranda īstenošanai," uzsver Blačforda.
Par pašreizējo situāciju pedagogu darba samaksas reformas īstenošanas gaitā 25.martā notika saruna jau Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Taču, kā atzina gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ineta Tamane un LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, ministrijas argumenti nepārliecina, ka būs nepieciešamais finansējums memoranda īstenošanai.
IZM aprēķinājusi, ka pedagogu motivācijas programmas īstenošanai no 2014.gada līdz 2016.gadam papildus nepieciešamais finansējums ir 10 līdz 12 miljoni latu gadā.