Iepriekš kustības pārstāvji vienojās ar notāriem par vēlāku parakstu apliecināšanas apmaksu un iesniedza parakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā. Sākotnēji parāds notāriem pārsniedzis 2000 latu. Tolmačevs pastāstīja, ka pēc parakstu iesniegšanas ziedojumu apjoms strauji sarucis, tomēr pakāpeniski parāds noteikti tiks apmaksāts.
Kustības pārstāvis arī norādīja, ka CVK varētu pabeigt pārbaudīt parakstus šīs nedēļas beigās vai nākamas nedēļas sākumā, tad CVK saņems atzinumu no tiesību nozares institūcijām un lems par otrā parakstu vākšanas kārtu.
Pēc Tolmačeva domām, neesot pareizi lūgt atzinumu šajā jautājumā, piemēram, Tieslietu ministrijai, ja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) jau esot paudis savu politisko viedokli par šo iniciatīvu. Pēc Tolmočeva domām, patlaban tiekot meklētas visas iespējas, lai otrais parakstu vākšanas posms netiktu izsludināts.
Jau ziņots, ka "nepilsoņu referenduma" organizatori 4.septembrī CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.
CVK ir nosūtījusi vairākām tiesību nozares institūcijām lūgumu līdz 24.septembrim sniegt atzinumu, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē. CVK lūgumu pēc atzinuma nosūtījusi Saeimas Juridiskajam birojam, Tieslietu ministrijai, Satversmes tiesai, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajai fakultātei un Rīgas Juridiskajai augstskolai.
Kā ziņots, aģentūras LETA aptaujātie eksperti uzskata, ka pastāv ļoti neliela iespēja, ka varētu izdoties savākt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja tiks izsludināts otrs parakstu vākšanas posms.