To otrdienas rītā pēc Vienotības un ZZS pārstāvju divpusējām sarunām paziņoja premjera amata kandidāte Laimdota Strajuma.
ZZS ietilpostošo partiju valdes otrdienas laikā izvērtēs šo piedāvājumu un sniegs atbildi Straujumai līdz vakaram, sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Pašlaik aizsardzības ministra amata kandidāts nav nosaucams, taču tas būšot zināms līdz vakaram. Iespējams, tas varētu būt kādreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis. Ņemot vērā viņa ilggadējo pieredzi valdībā, Vējonim nebūtu nepieciešams "iešūpošanās laiks", pārliecību pauda Brigmanis.
Viņš arī, skaidrojot lēmumu par atteikšanos no Izglītības un zinātnes ministrijas vadības, pauda - šīm nozarēm būtu labāk, ja IZM vadību uzņemtos premjera partijas pārstāve Ina Druviete, jo viņai drīzāk varētu izdoties pārliecināt pārējo valdību par trūkstošo līdzekļu - apmēram 2 miljonu latu - piešķiršanu. ZZS problēma neesot kompetentu kadru trūkums uz šo amatu, jo to varētu uzņemties gan kādreizējais Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns, gan Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma pirmdien vakarā vēstīja, ka šāda izšķiršanās panākta, jo Pabriks darījis zināmus savus nodomus kandidēt pavasarī gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Vienotības valdes sēdē izskanējis, ka "vienlaicīgi uz diviem krēsliem sēdēt nevar".
ZZS prioritārais uzstādījums joprojām ir vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), taču iepriekš izskanējis, ka arī Aizsardzības ministrija ir ZZS interešu lokā.
Pabriks apstiprināja, ka partijas vadība viņu pirms valdes sēdes uzrunājusi. Viņš nopratis, ka partijai nav pārāk liela interese VARAM atdot ZZS, tāpat ir interese paturēt Satiksmes ministriju, tāpēc Pabrikam piedāvāts pamest aizsardzības ministra posteni, lai varētu izveidot valdību.
Pabriks gan neslēpa, ka, viņaprāt, tas nav politiski pareizs lēmums un nepadarīs topošo valdību spēcīgāku. "Ja ZZS bija problēmas pieņemt Ārlietu ministriju, domāju, ka līdzīgas problēmas varētu rasties arī ar Aizsardzības ministriju," pauda Pabriks un piebilda – viņam gan šajā gadījumā izvēles iespēju nav. "Es gan būtu gribējis valdes vai frakcijas balsojumu, bet, ja partijas vadība tā uzskata un Straujumas kundze mani valdībā neaicina, tad tādi ir dzīves noteikumi," teica Pabriks.
Jāatgādina, ka ZZS, neuzņemoties vadīt IZM, jaunās valdības tapšanas laikā no kādas ministrijas vadības atteikusies jau otrreiz. Sākotnēji ZZS topošajā valdībā tika piedāvāta Zemkopības, Labklājības un Ārlietu ministrijas vadība, taču ZZS pret to iebilda, sakot, ka viņu rindās nav piemērota ārlietu ministra kandidāta.
Jau vēstīts, ka premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (Vienotība), uzklausot koalīciju veidojošās partijas, pagājušajā nedēļā mainīja sākotnējo ministriju sākotnējo potenciālo sadalījumu topošajā valdībā, ko partijām bija jāizvērtē līdz pirmdienai.
Atbilstoši šim plānam Vienotība būtu atbildīga par Veselības ministriju, Aizsardzības ministriju, Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju; Reformu partija - par Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju; Nacionālā apvienība - par Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet Zaļo un zemnieku savienība - par Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Zemkopības ministriju, taču līdz ar jauno vienošanos IZM vietā ZZS varētu darboties Aizsardzības ministrijā.
Vairs netiek runāts par Eiropas lietu ministra posteņa izveidi.
Tāpat izteikti piedāvājumi par atsevišķu ministriju parlamentāro sekretāru amatiem - VARAM tas tiktu Zaļo un zemnieku savienībai un Labklājības ministrijā - Nacionālajai apvienībai, kas saistāms ar tās interesi uzraudzīt demogrāfijas lietu politiku.
"Šis ir zināmā mērā līdzsvara meklējums," pagājušajā nedēļā teica Straujuma.
Pievienota 4. un 5.rindkopa