Titavs: Vienotība ir noraizējusies

Lai arī jūsu ceļi sen šķīrušies, tu politikā ienāci kopā ar Krišjāni Kariņu un Vienotības priekšteci Jauno laiku, tāpēc loģiski ir pajautāt tavu viedokli: par ko īsti šis viss ir, ko mēs saucam par Kariņa lidojumu skandālu? Par tiešām tādu apzinātu izšķērdību vai par to, ka Kariņam un svītai ir sagriezusies galva un ir pārvērtēta sava neaizvietojamība, tostarp starptautiskajā politikā? No otrā, protams, jebkurā gadījumā izriet arī pirmais, bet es tiešām gribu saprast šo psiholoģiju. Turklāt tu pats savulaik biji labā roka premjerministram Einaram Repšem, kuram arī pārmeta visādus ekscentriskus gājienus.

Tur ir divas atbildes, un gan viena, gan otra ir svarīga. Ja tu runā par Repši, viņš ļoti uzmanīgi izturējās pret valsts līdzekļiem, viņa noteikums ministriem bija, ka drīkst braukt ar ekonomisko klasi, premjera biedrs Ainārs Šlesers, ārlietu ministre Sandra Kalniete ar biznesa klasi – tie bija uzstādījumi, lai ekonomētu līdzekļus. Kariņš savukārt uzskata, ka var braukt ar biznesa klases lidmašīnām. Tā ir attieksme pret nodokļu maksātāju naudu.

Bet vispirms ir jātiek skaidrībā ar Kariņa attieksmi pret sevi, manuprāt. Jo no tās jau tālāk izriet attieksme pret nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc es tev prasīju: vai Kariņš tiešām tic, ka ir neaizvietojams, vai izmanto privātās lidmašīnas, jo tā ir ērtāk, un kurš gan viņam to var liegt?

Tā problēma ir, ka viņš tam tiešām tic. Viņš tiešām tic, ka ir labākais filologs. Viņš tiešām tic, ka ir labākais premjers. Viņš tiešām tic, ka ir labs politiķis. Un viņš tiešām tic, ka būs labs NATO ģenerālsekretārs. Bet tas nekādā veidā neattaisno šo izšķērdību. Ja godīgi, tad man tiešām tie Kariņa 36 vai cik tur braucieni ar privāto lidmašīnu nav izskaidrojami, es to vienkārši nesaprotu. Nesaprotu viņu, nesaprotu viņa biroja darbiniekus, nesaprotu viņa fotogrāfu, viņa bijušo biroja vadītāju Jāni Patmalnieku, preses sekretāru. Es vienkārši nesaprotu, kā tā varēja būt.