LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele Dienai skaidro, ka valdība valsts fiskālās telpas palielināšanai kopumā 80,7 miljonus eiro paredzējusi gūt, šādā apmērā samazinot pašvaldību ieņēmumus. Vēl kopumā 28 miljonu eiro negatīvu fiskālo ietekmi pašvaldību budžetos radītu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazinājums saistībā ar diferencēta neapliekamā minimuma palielināšanu. Tas paredz nākamgad to paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.
Tāpat pašvaldībām būs jāatrod 9,8 miljoni eiro daļējai brīvpusdienu nodrošināšanai 1.–4. klašu skolēniem. Šie miljoni faktiski ir izņemti no dotācijas pašvaldībām un novirzīti Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Tas nozīmē, ka ministrijai vairs nevajadzēs maksāt par brīvpusdienām no sava budžeta, to darīs valsts, kura savu daļu atradusi pašvaldībām paredzētajā dotācijā, kas tagad par šādu summu kļuvusi mazāka. Jāatgādina, ka septembra sākumā tika paziņots, ka valsts vairs nenodrošinās apmaksātas brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem, uzdodot to darīt pašvaldībām vismaz pašreizējā līmenī. Nedēļu vēlāk gan valdība nolēma, ka no jaunā gada skolēnu brīvpusdienas solidāri finansēs no valsts un pašvaldību budžetiem.
Valdība arī lēma, ka tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes un šī nodokļa ieņēmumi pārdalīti par labu valstij, kas savukārt nozīmē, ka pašvaldību ieņēmumi no dabas resursu nodokļa 2020. gadā samazināsies par 5,4 miljoniem eiro.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
pieraduši nenormāli grābt
Pašvaldības-izšķērdība un korupcija
pašvaldības pret iedzīvotājiem