Izdevīgāk pilsētai kopumā
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P/P) Dienai stāsta: "Līdz šim vislētākais un vieglākais veids, kā tikt galā ar sniegu un ledu, nav bijis izdevīgākais pilsētai kopumā. Sālim ir negatīva ietekme uz infrastruktūru, piemēram, tiltiem tas rada vairāk problēmu, salīdzinot ar parasto nolietojumu. Negatīvi tiek ietekmēta arī dzīvnieku veselība un cieš koki." Sāls uzkrājas augsnē, absorbētie nātrija joni degradē tās struktūru un saputekļo to, tāpēc augsnē samazinās gaisu saturošo poru daudzums un tiek traucēta ūdens caurplūde, kas ir cēlonis ielu apstādījumu bojāejai. Ar laika nobīdi redzams, ka koki ātrāk nokalst, jo tiem nepieciešams vairāk ūdens. No sāls arī bojājas apavi, rodas pastiprināta korozija automašīnām utt., atzīst Cepurītis.
"Pašvaldībai ir jārāda piemērs un jādara citādi, kas nāk par labu visai pilsētai. Tas nozīmē samazināt sāls izmantošanu. Pašvaldības iestādēm vadlīnijas būs saistošas, bet ceru, ka arī iedzīvotāji tam pievērsīs uzmanību," uzsver komitejas priekšsēdētājs.
Aicinājums ir ietvju attīrīšanu no sniega un ledus maksimāli veikt mehāniski, izmantojot traktortehniku, specializētos sniega tīrīšanas vai savākšanas mehānismus, lāpstas, slotas, bet pretslīdes materiālus lietot tikai pēc šādas notīrīšanas. Kā dabai saudzīgākas atzītas smiltis, granīta vai dolomīta sīkšķembas, bet, ja tiek izmantots tehniskais/vārāmais sāls, tam kā piemaisījumu vajadzētu pievienot kalcija hlorīdu, kas gan mazāk kaitēs ielu apstādījumiem, gan nodrošinās sniega un ledus kušanu zemākās temperatūrās, tādējādi palielinot efektivitāti un samazinot kopējo hlorīdu patēriņu.
Secināts, ka dažādu sāļu maisījums ir mazāk kaitīgs kokiem nekā viena sāls šķīdums. Nātrija hlorīda sastāvā esošais nātrijs ir vismaz divas reizes kaitīgāks par hlorīdiem, tādēļ iespēju robežās vajadzētu samazināt nātriju saturoša sāls lietošanu. Pēc ķīmiskā sastāva apstādījumiem labāks ir kalcija hlorīds, turklāt šis sāls kausē ledu un sniegu arī –20°C temperatūrā. Ņemot vērā, ka kalcija hlorīds ir dārgāks par nātrija hlorīdu, būtu ieteicams lietot sāls maisījumu, kurā kalcija hlorīds ir vismaz 20%. Dzīvnieku ķepas un mūsu apavus visvairāk bojā neizkusušais sāls un sniega maisījums," norāda Cepurītis. Pilsētas parkos un dārzos sadarbībā ar Rīgas mežiem notikušas pozitīvas pārmaiņas un minētās vadlīnijas jau ievērotas, tādēļ tie ir droša pastaigas vieta jau tagad.
Svarīgākā ir satiksmes drošība
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV) uzsver: "Esam atvērti jauninājumiem un uzlabojumiem, bet svarīgākā ir satiksmes drošība, tādēļ nevaram iekrist otrā grāvī." Uz ielām strādā tīrāmās un kaisāmās mašīnas, kas joprojām izmanto gan sāli, gan tā maisījumu ar smiltīm. Spēcīgas snigšanas laikā prioritāri tiek tīrītas maģistrālās ielas, tilti, pārvadi un ielas, kur kursē sabiedriskais transports. Galvenais uzdevums ir nodrošināt ielu caurbraukšanu, savukārt maģistrālajām ielām pilnībā no sniega jābūt attīrītām trīs stundu laikā pēc snigšanas.
Kā skaidro Pulks, papildus jāuzmana gājēju pārejas un sabiedriskā transporta pieturvietas: "Esam devuši rīkojumu tīrīt arī trešās kategorijas jeb mazās ieliņas. Protams, svarīgi ir sadarboties ar tiem, kas tīra ietves, jo citādi sniegu metīs no vienas puses uz otru. Atbalstu, ka kaisīšanā mazāk būtu jāizmanto sāls, bet paliek jautājums, vai katrs sētnieks to izprot un ir gatavs pildīt." Vēl tiek pievērsta uzmanība, ka aiz sniega tīrāmās mašīnas izveidojas sniega valnis, kas zemā temperatūrā ātri sasalst. Ja 20–50 cm augstie vaļņi veidojas uz gājēja pārejas, tas rada problēmas. Ar to jātiek galā ielu uzturētājiem, ar kuriem noslēgts līgums.
Kā dabai saudzīgāki pretslīdes materiāli tiek minētas smiltis un dolomīta sīkšķembas, taču Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs vērš uzmanību, ka līdz šim pietrūkuši līdzekļi, lai pienācīgi iztīrītu kanalizācijas atveres, sakārtotu sistēmu. "Ja par ielu tīrību atbildīgs ir RD Satiksmes departaments, tad ar ietvēm ir sarežģītāk, jo atbildīgs ir gan Mājokļu un vides departaments, gan Rīgas namu pārvaldnieks, gan Rīgas meži," skaidro Pulks.
Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas saistošie noteikumi paredz, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks nekustamā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā nodrošina gājēju ietvju un slīpās bruģētās ietves zonas no brauktuves malas līdz ietves horizontālajai zonai attīrīšanu no sniega un ledus, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī publiskai lietošanai ierīkotu pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu līdz pulksten astoņiem no rīta.