Nekustamā īpašuma tirgus pastāvēšana un pašregulācija balstīta noteikumos, kas raksturīgi jebkurai citai nozarei. Parādoties baumām par uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu, investoru interese ievērojami pieauga.
Tieši dārgāko nekustamo īpašumu (sākot no 100 000 latiem) potenciālie ārvalstu pircēji sākuši aktīvāk meklēt piemērotus objektus. Protams, pagaidām vēl pāragri spriest par to, cik īpašumu tiks pārdots pēc šī intereses uzplaiksnījuma, taču jau tagad varam droši teikt, ka nerezidentu aktivitāte 2013.gada beigās un 2014.gada sākumā pārsniegs visoptimistiskākās prognozes, neskatoties uz to, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos Jūrmalas zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits saglabājies pērnā gada līmeni (1308 darījumu 2013.gada pirmajos deviņos mēnešos, 1354 darījumu – 2012.gada attiecīgajā laika posmā).
Kādēļ turīgie nerezidenti, it īpaši Krievijas un NVS valstu pilsoņi, joprojām aktīvi interesējas par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā? Šis jautājums bieži ticis apspriests medijos. Iemesli ir dažādi: ģeogrāfiskās priekšrocības attiecībā pret pastāvīgās mītnes zemi, vecākās paaudzes nostalģija, iespēja brīvi sazināties bez valodas barjerām u.c. Visi uzskaitītie iemesli atbilst patiesībai. Interesants ir viedoklis ko pauda kāda Maskavā dzimusi sieviete, kura iegādājās ekskluzīvu dzīvokli Rīgā, vēstniecību rajonā.
"Iegādāties dzīvokli Rīgā mani pamudināja īpašā atmosfēra pilsētā un valstī kopumā. Dzīvesveids, attiecību kultūra, sabiedrības iekšējā struktūra, izcila pakalpojumu kvalitāte, tostarp - Latvijas bankās, ir gandrīz perfekta! Latvija ir vidusceļā starp Vāciju, kurā nācies strādāt, un Krieviju, kur nodzīvoju lielāko mūža daļu. Vācijā noteikti ir labāka infrastruktūra un dzīves kvalitāte, bet cilvēki tur ir pārmērīgi pedantiski un noslēgti. Savukārt Krievija nevar lepoties ar pienācīgu dzīves kvalitāti vai savstarpējas cieņas pilnām attiecībām starp iedzīvotājiem. Taču krievi ir tradicionāli garīga tauta. Latvija noteikti ir paņēmusi labāko no saviem kaimiņiem,"- viņa stāsta.
Šajā gadījumā investore izvēlējas Rīgu kā pastāvīgās dzīves vietu, tomēr tas nenotiek bieži. Parasti nerezidenti Latviju izvēlas atpūtai vai naudas ieguldīšanai, jo nekustamo īpašumu cenām šeit ir izaugsmes potenciāls. Jūrmala un Rīga joprojām ir populārākās vietas, pateicoties augstākai kultūras dzīves un biznesa aktivitāšu koncentrācijai. Šis gads nebija izņēmums - varējām vērot, kā turīgās aprindas Krievijā ziņas par kārtējās krievu slavenības dzīvokļa vai mājas pirkumu Latvijā uztver kā izaicinājumu rīkoties. Piemēram, kāds jurists no Pēterburgas un zobārsts no Maskavas piepilsētas uzskatīja, ka viņiem jāapsver investīciju iespēja nekustamajā īpašumā Latvijā, kaut arī viņiem varētu nākties ņemt kredītu kādā no Latvijas bankām.
Jāatzīmē, ka investoru intereses teritoriālās robežas līdz ar pircēju skaita pieaugumu pagaidām nepaplašinās. Joprojām populārākie pirkumi ir dzīvokļi Rīgas centrā un Jūrmalā. Un grūti iedomāties, ka aina varētu būt citāda, jo veidojas apburtais loks: būvnieki un attīstītāji, kā arī finanšu iestādes, nevēlās ieguldīt līdzekļus perifērijā, savukārt potenciālie pircēji tur neatrod piemērotus piedāvājumus. Teorētiski Jūrmalas alternatīva varētu būt jebkura vieta 531 kilometru garajā Latvijas jūras piekrastē, bet praksē pārskatāmā nākotnē tas nebūs pa spēkam nevienam no reģioniem.