Tā, piemēram, nesen Augstākās tiesas Senāts savā interneta vietnē informēja par gadījumu, kad kāds students administratīvajā tiesā bija iesniedzis pieteikumu, sūdzoties par pasniedzēja nievājošo attieksmi e-pasta sarakstē, un lūdzis atlīdzināt radīto kaitējumu. Tiesnesis pieteikumu pieņemt atteicies. Senāts tiesneša lēmumu atstāja negrozītu un skaidro, ka "ne katrs asāks izteiciens studentam rada pamatu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā. Rīcība būtu pārbaudāma tikai tad, ja tā būtiski ierobežotu studenta cilvēktiesības, bet konkrētajā gadījumā tas netika konstatēts."
Arī kopumā, lai būtu runa par "tiesā aizstāvamu tiesību aizskārumu, jāspēj norādīt uz tā nopietno raksturu [..]. Pretējā gadījumā ikdienas komunikācija kļūtu par nemitīgu tiesāšanās priekšmetu," uzsver Senāts.
Protams, ar konkrēto gadījumu var būt dažādi. Varbūt pasniedzējam ir raksturīgi nievājoši izteikumi par citiem cilvēkiem un studenta vēršanās tiesā liks aizdomāties par savu komunikācijas stilu. Varbūt studentam piemīt nosliece saskatīt nievājošu attieksmi tur, kur citi redz vien sava darba vērtējumu, un tiesas nostāja liks situāciju uztvert objektīvāk. Taču gadījums ir uzmanības vērts ar to, ka apliecina – cilvēki aizvien biežāk iesaista dažādas institūcijas (šī jēdziena plašākajā nozīmē) tādu konfliktu risināšanā, kurus senāk konfliktējošās personas ir risinājušas saviem spēkiem vai vispār nav uztvērušas īpaši nopietni. Sagaidāms arī, ka šī tendence vērsīsies plašumā, un te nav runa tikai par divu personu saraksti e-pastā vai sarunu klātienē. Ļoti aktuāls ir jautājums par komunikāciju sociālajos tīklos. Visai nievājoša attieksme pret atšķirīgu viedokļu paudējiem ir vērojama, piemēram, pat tādā šķietami inteliģentā vidē kā Facebook grupas, kurās diskutē par kultūras tematiku.
Vai nonāksim līdz tam, ka tad, ja kāds lasītājs grāmatu vai skatītājs izrādi publiski raksturos kā ļoti vāju, grāmatas autors un izdevējs vai teātra pārstāvis, režisors un aktieri vērsīsies tiesā pret kritiskā viedokļa paudēju? Tieši kā formulētu viedokli uzskatīsim par tik negatīvu, ka tas ir juridiski nepieļaujams, un līdz kādai robežai kritiskais viedoklis būs juridiski pieļaujams?
Tiesiskais regulējums attiecībā uz sociālajiem tīkliem, kas ikvienam ļauj publiski izpausties, vispār vēl ir visai nepilnīgs gan Latvijā, gan citur pasaulē, un skaidrs, ka apspriežamu problēmu ir daudz.