de facto: Būvniecības nozare zaudēs simtiem pieredzējušu būvdarbu vadītāju

Turklāt jāņem vērā – ja darba tirgū strauji samazināsies būvdarbu vadītāji, tad atlikušajiem vienlaikus var nākties uzņemties atbildību par krietni lielāku skaitu būvobjektu nekā līdz šim, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Stājoties spēkā jaunajam būvniecības likumam, nozare riskē pazaudēt ievērojamu skaitu atbildīgo būvdarbu vadītāju. Iemesls – jaunas izglītības prasības, kas varētu attiekties uz vairākiem tūkstošiem nozarē strādājošo būvtehniķu."Mēs jau nezinām noteikumus, kādus pieņems ar jauno likumu. Varbūt tas ir speciāli, lai mūs vienkārši izspiestu no šī tirgus.  Varbūt ieved speciālistus, kuriem nav vajadzīga mūsu sertifikācija," pieļauj būvtehniķis, biedrības Latvijas celtnieks valdes priekšsēdētājs Arturs Tutiņš.Viņš celtniecībā strādā jau vairāk nekā 25 gadus un ir viens no tiem, kam būs jārēķinās ar jaunajām izglītības prasībām. Astoņdesmito gadu beigās absolvējis Celtniecības tehnikumu, un kopš tā laika regulāri papildinājis zināšanas.  Tagad ar to vairs nepietiks. Ja Būvniecības likums, tieši tāds, kāds tas pieņemts, stāsies spēkā šoruden, tad arī Tutiņam iespējami ātrāk būs jāatgriežas Celtniecības koledžā. Viņš ir sašutis par to, ka iepriekš iegūtā izglītība un pieredze šajā situācijā vairs netiek ņemta vērā, un viņam no jauna jāmācās pilnus trīs gadus.Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Inese Stūre uzsver – nekāda pielīdzināšana starp savulaik tehnikumā iegūtu izglītību un šī brīža pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību nav iespējama.Teorētiskās zināšanas pārcelt nedrīkst. Pieredzējušie būvdarbu vadītāji varētu vien cerēt, ka nebūs atkārtoti jāiziet studiju programmā paredzētā obligātā prakse. Īpaši izveidotai komisijai vēl būtu jālemj par tās atzīšanu."Ja būtu iespēja, tad koledža varētu izstrādāt kādu speciālu programmu, kurā apvienotu arī pieredzi un iepriekš iegūto izglītību, lai to varētu. Bet šobrīd mēs to nevaram darīt," apliecina Rīgas Celtniecības koledžas direktore Irēna Lūse.Tiem, kuri pusmūžā vairs nav gatavi sēsties skolas solā, nāksies meklēt jaunus izaicinājumus. Vēl sarežģītāka situācija būs arī novados dzīvojošajiem, jo mācību iestādes, kas piedāvā šādu izglītību, ir tikai Rīgā un Rēzeknē.Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša uzskata: "Ja cilvēka pašmērķis ir būt par būvdarbu vadītāju ar savu sertifikātu, tad viņš ies un mācīsies.  Ja viņa mērķis ir būt nozarē, būt objektos,  tad tas, kas ir viņa profesijā, ko viņš ir apguvis, tad to var turpināt darīt. (..) Nevienam neliegs strādāt nozarē, tikai liegs būt atbildīgam par procesu kopumā un būt reģistrētam."Šī prasība, kas no būvdarbu vadīšanas atsijā speciālistus bez pirmā līmeņa augstākās izglītības, nav tapusi Ekonomikas ministrijā. Tā parādījusies laikā, kad likumprojekts skatīts Saeimas komisijā. Būvnieku asociācija iestājusies par izglītības prasību celšanu, bet Latvijas Būvinženieru savienība iebilda, norādot arī uz riskiem, kas rastos, tirgū zaudējot simtiem būvdarbu vadītāju, turklāt šajā gadījumā - visbiežāk ar visai ievērojamu pieredzes bagāžu. Tomēr savienība palika nesaklausīta.Kompromiss, kas ļautu vadīt būvdarbus tiem, kuri mācījušies laikā, kad pirmā līmeņa augstākās izglītības nemaz nebija, netika rasts. Ne gluži vadīt koncertzāles vai lielveikala būvniecību, bet sabiedriski mazāk nozīmīgas celtnes varētu gan ļaut, uzskata nozares pārstāvis, Rīgas Celtniecības koledžas lektors Jānis Niedre: "Es domāju, ka būvtehniķiem varētu dot tiesības strādāt attiecīgas kategorijas objektos."Ekonomikas ministrija par kompromisu sauc laiku, kas atvēlēts izglītības iegūšanai, tātad – trīs gadus. To laikā nozarei tad arī jāpārorientējas. Realitāte ir arī tāda, ka Latvijā iegūtā izglītība, kas turpmāk šeit neļaus vadīt būvdarbus, ļauj to darīt, piemēram, Norvēģijā, kur mūsu speciālisti ir pieprasīti.Cik varētu būt tādu būvdarbu vadītāji, kuri esošo, patstāvīgo praksi pametīs - šobrīd ir grūti pateikt. Tomēr aptuveni aprēķini liecina, ka jaunās prasības attieksies uz diviem tūkstošiem speciālistu. Un, ja viņi no augstskolas atteiksies, tad atlikušajiem speciālistiem, kādu laiku var nākties vienlaikus vadīt būvdarbus līdz pat desmit objektos.Latvijas būvinženieru savienība aprēķinājusi, ka pēc trim gadiem, beidzoties pārejas periodam, savas pastāvīgās prakses tiesības var zaudēt 1400 ēku būvdarbu vadītāji un 540 ceļu un tiltu būvdarbu vadītāji. Savukārt novados sertificēto būvspeciālistu skaits var samazināties pat par 80%.