Tiek plānots, ka regulāra satiksme šajā maršrutā sāksies 12. janvārī un ieguldīs savu artavu tūrisma veicināšanā. Jāatceras, ka vilcienam Viļņa–Rīga, kas sāka kursēt 2023. gada beigās, veicināt tūrismu ir izdevies samērā labi, it īpaši, sekmējot lietuviešu viesošanos pie mums.
Igaunijā viesi no Latvijas skaita ziņā ierasti ir otrajā vietā pēc viesiem no Somijas. Igaunijas Statistikas biroja dati rāda, ka 2025. gada oktobrī tūristu mītnēs nakšņoja gandrīz 26 tūkstoši ceļotāju no Latvijas un aptuveni 55 tūkstoši no Somijas. Tajā pašā mēnesī Latvijā Igaunijas tūristi (12,9 tūkstoši) arī bija otrajā vietā pēc viesiem no Lietuvas, kuru skaits sasniedza 15 tūkstošus, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Arī kopumā gan dati, gan viesmīlības nozares pārstāvju novērojumi liecina, ka Baltijas tūrisma industriju balsta ceļotāji no kaimiņzemēm un netālām valstīm.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija jau daudzkārt ir paudusi, ka ir nepieciešama jaudīgāka un mērķtiecīgāka valsts politika ārvalstu viesu piesaistei. Tomēr realitātē izskatās, ka neatkarīgi no valsts politikas Latviju apmeklē Lietuvas un Igaunijas vidusslāņa pārstāvji, kurus interesē kultūras un dabas iespaidi, kā arī nakšņošanas un paēšanas iespējas par vidusmēra cenām.
Lai gan aptaujas rāda, ka Baltijas sabiedrībā valda finansiāla piesardzība, tomēr ir visai ticams, ka arī šogad bankas konta stāvoklis daudziem igauņiem un lietuviešiem ļaus pavadīt brīvdienas Latvijā, attiecīgi latviešiem – Lietuvā vai Igaunijā.
Baltijas mēroga tūrismu netraucē arī joprojām nemierīgā ģeopolitiskā situācija – mēs labi saprotam, kādi riski ir, kādi nav pie mums, kādu ietekmi Lietuvā rada Baltkrievijas un Kēnigsbergas (Kaļiņingradas, arī Karaļauču) apgabala tuvums un kāda situācija ir Igaunijas austrumos, pie robežas ar Krieviju. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka Dienvideiropā un vēl tālākos pasaules reģionos ne viens vien uzskata, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā par nedrošiem ceļojumu galamērķiem ir padarījis gan Baltijas valstis, gan Somiju un Poliju.
To ņemot vērā, šajā gadā mūsu valsts tūrisma politikas veidotājiem būtu lietderīgi koncentrēties tieši uz to, lai mudinātu uz Latviju atbraukt daudzus Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kā arī viesus no citām Baltijas jūras reģiona valstīm. Būtu lietderīgi arī aizgūt mūsu kaimiņu pieredzi – Lietuvas pilsētu svētku un festivālu rīkošanas prasmi un Igaunijas spēju veidot klasiskā tūrisma un mūsdienu tehnoloģiju simbiozi.