"Pats trakākais ir tas, ka politiķi saka – mēs visu zinām, bet ar to darīšanu viņiem tā neveicas," norādīja Jankovs, skaidrojot, ka, lai situācija mainītos, nepieciešams uzlabot sistēmu un samazināt sabiedrības kopējo iecietību pret korupciju.
Latvijas vietas noteikšanai indeksā ņemtas vērā arī ieceres un plāni korupcijas apkarošanā, tādēļ šo novērtējumu var uzskatīt par tādu kā avansu, uzskata Jankovs. Taču viņš arī norāda - šī brīža regulārie tiesu izpildītāju, tiesnešu korupcijas, KNAB pārvaldes un Ostu valdes skandāli traucē Latvijai pakāpties KUI sarakstā augstāk un var arī nozīmēt, ka nākamā apkopojumā varam nokristies zemāk.
"Mēs redzam arvien vairāk gadījumus, kas liek šaubīties par tiesu varas objektivitāti," sacīja Delnas direktors, piebilstot, ka arī vēlēšanu zemā aktivitāte liecina, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji neuzticas politiķiem un valsts sistēmai.
Arī uzņēmēji vēl joprojām skatās skeptiski uz biznesa vidi, turklāt korupcijas skandālos regulāri tiek pieķerti uzņēmumi un amatpersonas. Tāpat nav sakārtotas citas sfēras, kas ārvalstu uzņēmējiem "nerada drošību, ka viņu investīcijas, ka viņu darbība tiks pasargāta". Līdz ar to augsts korupcijas līmenis negatīvi ietekmē arī ekonomisko stāvokli, atgādina Jankovs.
Tāpat korupcijas indeksa rādītāji ir būtiski Latvijas uzņēmumiem, jo tie var tikt izmantoti kā "uzticama ceļa karte, vērtējot biznesa iespējas ārzemēs", konferencē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politikas nodaļas vadītājs Mārcis Dzelme.
Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International sagatavotais Korupcijas uztveres indekss izvērtē valstis atbilstoši tam, kādā mērā tajās tiek uztverta korupcijas pastāvēšana valsts amatpersonu un politiķu starpā. Tas ir no vairākiem elementiem sastāvošs indekss – aptaujām, ekspertu vērtējuma un pētījumiem, ko veikušas neatkarīgas iestādes ar labu starptautisku reputāciju.