11. Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas deputāti 18. februārī vērsās pie prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt likumprojektu, kas paredzēja, ka turpmāk zinātniskā darbība tehniskajā, sociālajā, kultūras vai citā jomā var tikt pārtraukta, ja valsts drošības iestādes uzskatīs to par nacionālo drošību apdraudošu. Valsts prezidents 22. februārī nosūtīja likumprojektu parlamentam otrreizējai caurskatīšanai, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai izklāstot sava lēmuma argumentāciju.
Pēc Ņikitas Ņikiforova domām, pašlaik politiķi, kuri apgalvo, ka ierosinātā likumprojekta redakcija neraisīja deputātiem nekādus iebildumus, vienkārši mēģina novelt no sevis atbildību par pieļauto likumdošanas brāķi.
- Prezidents savā Saeimas priekšsēdētājai adresētajā vēstulē ir skaidri licis saprast, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un cita veida radošās darbības brīvību, kā arī to, ka valsts pienākums ir cienīt un nostiprināt akadēmisko brīvību, - atzīmēja Ņikita Ņikiforovs. – „Saskaņas centra” deputāti jau sākotnēji norādīja uz likumprojekta vājajām vietām. Pirmkārt, mums izraisīja lielu neizpratni tas, ka grozījumi, kuri tik būtiski ietekmē zinātnisko darbību, negaidīti un lielā steigā tika iesniegti tikai uz trešo lasījumu. Tas neļāva izvērst nopietnu diskusiju, iesaistot apspriešanā ieinteresētās puses. Otrkārt, es personīgi painteresējos pie Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāvja, kas izraisījis nepieciešamību izdarīt likumā šādus grozījumus. Un saņēmu „spožu” atbildi: „grozījumi harmonizēs situāciju zinātniskās darbības un nacionālās drošības jomās”. Nez vai šādu atbildi var uzskatīt par izsmeļošu. Apspriežot likumprojektu „Saskaņas centra” frakcijā, tika nolemts vērsties pie prezidenta.