Nodokļu politikā īpaši svarīga ir konsekvence un prognozējamība, taču premjera rosinātās izmaiņas ne vien neveicina uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, bet arī nerisina galveno problēmu – nenodrošina mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību darba nespējas, pensijas vai bērna kopšanas pabalstu formā.
Tāpat šobrīd premjera rīcībā nav ne korektu Finanšu ministrijas aprēķinu, ne arī visu valdības sociālo un sadarbības partneru vērtējuma par piedāvātajām izmaiņām, norāda Vienotība.
Satraucoši, ka premjera rosinātās izmaiņas vistiešāk skars valsts sociālo budžetu, kas ir sabiedrības labklājības un sociālās drošības pamats. Lai kādas izmaiņas nebūtu iecerējis premjers, tās nedrīkst notikt uz sociālā budžeta un sabiedrības īpaši aizsargājamo grupu – pensionāru, jauno ģimeņu, cilvēku ar īpašām vajadzībām - rēķina, uzsver Vienotība.
Partija aicina Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) pirms lēmuma par rosinātajām izmaiņām nākamā gada nodokļu sistēmā pārliecināties, ka to rezultātā necietīs valsts budžeta sociālo maksājumu saņēmēji.
Premjera piedāvājums pēkšņi no nākamā gada būtiski – no 9% līdz 15% - paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi, vienlaikus paredzot atteikties no jau pieņemtā lēmuma par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu, ir nekorekts gan no politiskā procesa, gan valsts tautsaimniecības un sabiedrības labklājības interešu viedokļa, taču Vienotība no Kučinska sagaida korektus aprēķinus, pēc kuru saņemšanas priekšlikumus rūpīgi izvērtēs. Šobrīd, uzklausot premjera ierosinājumu, nav skaidrs, vai valdības vadītājs rēķinājies ar šo lēmumu ietekmi uz budžetu.
Jau vēstīts, ka parādījies plāns par minimālo sociālo iemaksu atcelšanu, vienlaikus no 9% līdz 15% paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi, to apstiprinājis arī Kučinskis.