Viņa teica, ka ir pāragri prognozēt, cik daudz potenciālās ražas plūdu skartajās teritorijās Latgalē zaudēts, bet zaudējumi būs un graudu kvalitāte kritīsies. "Turpmāko situāciju Latgalē izšķirs laika apstākļi - ja septembris būs sauss un saulains, un tehnika uz lauka varēs uzbraukt, tad ražu novāks. Ja lietavas turpināsies, tad būs lauki, kurus nevarēs novākt vispār," sacīja Norkārkle. Pēc Zemnieku saeima aplēsēm, spēcīgo plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.
Zemnieku saeimas sabiedrisko attiecību speciāliste, raksturojot situāciju labības laukos Latvijā kopumā, atgādināja, ka pavasara salnu un vēsās vasaras dēļ graudu veģetācija šogad iekavējās, kas atspoguļojās arī ražas novākšanas termiņos. Augkopībā ražas novākšana kavējās apmēram divas nedēļas, un tamdēļ arī nākamā gada ziemāju sēja kavējas un daļa saimniecību ziemājus nepaspēs iesēt laikā. Ja rudens būs silts, tad vēlāk sētie ziemāji paspēs iesakņoties un sagatavosies ziemai. Savukārt agrs rudens negatīvi ietekmēs pārziemošanu. Graudu raža un kvalitāte šogad ir laba.
Pēc Norkārkles teiktā, pēdējie trīs gadi ir apliecinājums dažādiem un neprognozējamiem laika apstākļiem Latvijā. Augusta pēdējā nedēļā Latgalē valdīja plūdi, tikmēr Zemgalē zemes apstrādes procesā veidojās putekļu mākoņi. Risinājums saimniecības pasargāšanai no klimata pārmaiņām Zemnieku saeimas ekspertu ieskatā ir apdrošināšana, izvēloties sev piemērotāko risinājumu. Tāpat vēlams sadalīt riskus saimniecībā, panākot audzējamo kultūru un šķirņu dažādību un daudzveidību.
Viņa uzsvēra, ka saimniekiem ir jāņem piemērs no Latgales plūdos skartajām saimniecībām un, jāapzinās, ka citu gadu kaut kas līdzīgs var notikt arī citā reģionā. Tāpēc jau patlaban jāmeklē risinājumus, kā pasargāt savu saimniecību.
Kā ziņots, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29. augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta ZM.
Tāpat ziņots, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.