Latvijas iedomātā un iecerētā nākotne nenāks pati no sevis, tā veidojas no mūsu kopīgajiem darbiem, no mūsu domām, sapņiem, attieksmes un rīcības. Mūsu valsts nākotne izaug arī no mūsu tautas vēstures un centieniem, no ikkatra cilvēka ieguldījuma un sirdsapziņas. No tā, ko mums katram nozīmē Latvijas vārds un sarkanbaltsarkanais karogs.
Mēs visi kopā – gan šeit, gan ārvalstīs dzīvojošie - esam Latvijas tauta. Mūsu kopīgais spēks ir atkarīgs no katra individuālā spēka, no mūsu spējas apzināties savas saknes un atcerēties cilvēkus, kas par mūsu valsti ir atdevuši savu dzīvību. Mums visiem kopā ir jāatrod vidusceļš starp sapņiem un darbiem, starp pienākumu un tiesībām, starp zemi un debesīm, starp savām personīgajām un savas valsts interesēm.
Latvijas karogs neplīvo vējā vien, tas plīvo, jo tauta tur Latvijas karogu augsti, cēli un brīvi. Es aicinu mīlēt šodienas Latviju tādu, kāda tā ir un spēj būt, jo tā joprojām ir labākā vieta, kur mums dzīvot un audzināt bērnus. Latvija ir labākā vieta, par kuras izaugsmi rūpēties.
Saules mūžu Latvijai!